|
|
Closing_Time dienasgrāmata
|
Parunā ar mani, Šķiet neelpo apkārt neviens, Šai telpā, Par patvērumu man iedalītā. Vēl lūdzu neļauj man nomirt, Parunā ar mani. Tu taču zini, cik vajag laika, Lai norimtu mūsu sāpes, Pasaki ... lasīt tālāk |
|
Nē, nē, Nē, Ir viss, ko es dzirdu No Tavas sirds. Tuvu, un lieks, Kā puteklis Tavā pagultē, Tak aizslauki mani, Bet nē, Patīk Tev paturēt kādu Rezervē, Kas uzklausa sirds ... lasīt tālāk |
Maximā labprāt iepirkos un iepirkšos.
Tur vismaz izvēle ir.
p.s.
Žurnālisti Latvijā,
kā bija žurnaļugas, tā palika
Žurnaļugas.
|
|
|
Ir mirkļi, Ar sevi kad paliec, Jau cits, kaut itkā Tas pats, Ir mirkļi, Kuri mirklī pa plauktiem saliek, To neziņu, Kāds esi pats. Ir mirkļi, Kuri atnāk un paliek, Līdz neaizej ... |
|
Mīlam, Īsti nezinot, kad otru aizvainosim, Dodamies sapņos, Īsti nezinot, vai otru tajos nepiekrāpsim, Runājam, Īsti neapjaušot, ka vārdiem dzīvi varam iznīcināt, Un tāpēc jau esam, Lai uzzinātu, ... lasīt tālāk |
Vien pieredze,
Vien tā zin skaņas,
Pēc kurām ķermenis tā alkst,
Tā saklausīs,
Ar visām maņām,
No tūkstošiem, vien tās,
Kas sirdī,
Tā, pa īstam kvēl,
Un pārvērtīs tās skaņas
Ritmā,
Ko nebeidzami vēlas
Vēl.
Kur ... lasīt tālāk |
|
Izrauties, No dienām, Vienādām kā viena, Ieelpot Sapņos elpoto, Un zust, Tā lēnām, No tukšām ēnām, apnikušām, Kā uzbāzīgām mušām, Tevi līdzi paķerot, Aiz tetovējuma, kurš tumsā ... lasīt tālāk |
|
Kad diena līdz ar sauli Rimst, Sev līdzi nolietotās ēnas Paņemot, Es gaidu nakti atnākot, Kad varēšu es savas slāpes Nē, ne jau vīnā, Bet Tevī remdēt, Tavus skūpstus, Bez liekām ... lasīt tālāk |
Nāc iekšā,
Tik nenoauj kājas.
Es vēlos,
Lai sabradā skumjas,
Kas uz grīdas
Šķietami tīrās
Šeit gadiem krājās.
Es vēlos, lai paliec,
Šīs būs
Mūsu mājas |
|
Nav labi smieties Par citiem. Tie smiekli nav labi sev. /Closing Kļū/ |
Tik daudz jau kafijas un tējas
Ar Tevi kopā esmu dzēris,
Vēl Tevi dzīvē neredzējis.
Tik daudzus vārdus
Mulsumā es pazaudējis.
Un katru reizi es no jauna,
Kā pirmo reizi,
Grimstu kaunā,
Tu pretī man tik ... lasīt tālāk |
|
Ja nav ko mīlēt, Tad atliek mīlēt sevi. /Closing Kļū / |
|
Izej man cauri, Ja patiks atskaties, Man ir vienalga, Kādi Tev grēki, Ja vēlēsies pieskaries, Ka esmu īsts pārliecinies. Tad iesim tālāk, Tālāk no skumjām, kas bija, Kas Tavu dzīvi, kā ēna ... lasīt tālāk |
Tu biji tepat,
Uz Ziemeļu valstu ekvatora,
Un māji,
Ar vienu un otru kāju,
Lai nāku Tev līdzās.
Es pametu māju,
Un gāju,
Tik skaista Tev kreisās kājas stāja.
Tālāk jau kopā gājām,
Četrām kājām,
Pāri visam, kas zem ... lasīt tālāk |
|
Kad negribas Nekā, Ne mīlēties, Ne nokļūt pasakā, Ne mirkļus atsaukt atmiņā, Es sajūtu, Kā stājas laiks. Tas nostājās man tieši līdzās, Un gaida, Grib, lai pirmais speru soli, ... lasīt tālāk |
|
Nē, nē, Nē, Ir viss, ko es dzirdu No Tavas sirds. Tuvu, un lieks, Kā puteklis Tavā pagultē, Tak aizslauki mani, Bet nē, Patīk Tev paturēt kādu Rezervē, Kas uzklausa sirds ... lasīt tālāk |
|
Vai tiešām savā naivumā Viņš cer, Kad lapām skaistām Cenšas Tevi izdaiļot, Tās matos Tavos iepinot, Ka spēs viņš Tevi Apturēt. Vai viņš maz zin, Ka esi tā, Kas manā sirdī vienīgā, ... lasīt tālāk |
|
Jau atkal raud koki, Asarām krāsainām, Jau atkal pa logu Retāk arvien Redzu dzelteno pogu. Un biežāk arvien Es sasildu rokas, Pie tējas krūzes, Un biežāk arvien, Es atgriežos pie ... lasīt tālāk |
Nāk mīlestība,
Patvērumu manai sirdij lūgt.
Tā apmulsusi klusi teic,
Ka jūtas esam
Rudenīgais koks,
No kura vējš nāk
Lapas,
Bez atļaujas,
Pa vienai, divām plūkt,
Lai ... lasīt tālāk |
|
Kam pasauli tagad Novembra acīm skatīt, Gan sveces vēl sagaidīs Skatus, Vēl iespēja sajaukt ir kārtis, Un izvilkt sev lemto , Ar kuru kopā, Līdz pašam martam, Un varbūt pat vairākiem ... lasīt tālāk |
|
