|
|
Closing_Time dienasgrāmata
|
Ar marta pēdējo sniegu Tu aizmigi mūžīgā miegā, Smiltīm, tik vieglām skarta, Bez sevis mūs atstāji martā. Mēs zaudējām daļu no dienas, Daļu no vakariem , rītiem, Tik ierastu daļu no dzīves, Ko ... lasīt tālāk |
Es mazliet baidos nokavēt,
To mirkli,
Ko ļoti vēlas
Aizkavēt,
Kas manai sirdij dotu,
No jauna dzīvai iekustēt
Es mazliet baidos pazaudēt,
To prasmi ticēt, cerēt,
Pacietību nezaudēt.
Tā ... lasīt tālāk |
|
Es saskatīju Tevī Vakardienu, Kad viens pa vakariem, Un viens pa dienu, Pa naktīm dažreiz es ar otru, Citu kādu vienu. Bet Tu tik manī lūkojies, Kā neko nezinātu, Vai tiešām sūtīta Tu ... lasīt tālāk |
Man jau Tevis
Nevajag,
Ne dienai, ne naktij
Vienai.
Man Tevis vajag dzīvei
Visai,
Lai kopā mākoņus mēs stumtu,
Lai kopā muļķotos un skumtu.
Man vajag Tevis,
Katru mirkli,
Vai ... lasīt tālāk |
Nelūdz,
Atbildi nesniegšu
Ne šodien,
Ne rīt.
Man vienkārši patīk
Kopā ar Tevi
Skatīt, kā zvaigznes
Krīt.
Ļauj Tevi
Zem zvaigžņotās debess
Uz deju lūgt,
Ļauj ,lūdzu ... |
|
|
|
Mīlam, Īsti nezinot, kad otru aizvainosim, Dodamies sapņos, Īsti nezinot, vai otru tajos nepiekrāpsim, Runājam, Īsti neapjaušot, ka vārdiem dzīvi varam iznīcināt, Un tāpēc jau esam, Lai uzzinātu, ... lasīt tālāk |
|
Neatstāj mani vienu Ar nakti, Ar dienu Es vakaros, rītos Miršu Bez Tava pieskāriena. Aizejot neatstāj vienu, Atstāj man Pieskārienu. |
|
Arvien tuvāk, Un tuvāk. Ar katru soli arvien biklāki Kļuva man soļi. Jo tuvāk, Jo vairāk vēlējos, lai vēl Tevi nepamanu, Bet ziedus jau neapmānīt, Tie pamanīja, Un uzplauka, Tā bija ... lasīt tālāk |
|
Un ko gan lai es Padaru, Ja sevī nesu vājību, Kad jūtos sirdī vientuļi Man vajag Tavu Tuvumu. Bet Tu ar savu Skatienu Tik smaidi: "Mirkļa vājumi". Tik piekrist tam es ... |
Neaizej ziema,
Neatstāj mani vienu
Man vienam būs auksti
Pat svelmainā dienā.
Es negaidu vasaras,
Gana man asaru
Rudeņu vakaros.
Tu ziema man mīļa,
Un spēkus man dod,
No cerībām naivām
Sevi norobežot.
Bez tevis būs ... lasīt tālāk |
Vienalga.
Un tas vienalga
Sāp.
Un nevajag ar
Kādu,
Ar kuru parunāt.
Vien atbildi,
Kā bildi,
Un tajā bildē sevi,
Uz vienu jautājumu,
Kam februāri man.
Bez Tevis. |
|
|
|
Es atnesu Tev Ziedus, Bez izsaukuma zīmes. Tu atstāji tos ziedēt Savā nodabā. Un atkal ziedi ziedēs Vien Tavā istabā, Un atkal lūpas dosies Tai zīmju pastaigā, Kas izlolota tika ... |
|
Parunā ar mani, Šķiet neelpo apkārt neviens, Šai telpā, Par patvērumu man iedalītā. Vēl lūdzu neļauj man nomirt, Parunā ar mani. Tu taču zini, cik vajag laika, Lai norimtu mūsu sāpes, Pasaki ... lasīt tālāk |
|
Viss pateikts ir par Tevi man, Ar Tevis pašas pieskārieniem, Vislabāk izjutis es Tevi, Caur skatieniem, Ko Tu man sniedzi. Tā pavasarī runā ziedi, Tā pirmie putni klusām dzied, Un saule tad līdz ... lasīt tālāk |
|
Reizēm Tu aizej par tālu, Man neaizsniegt, Reizēm tas tālums Spiež mani skriet, Bet laiku man nenoskriet, Bezspēks ņem savu, Līdz neļauj man iet. Un tā nu es stāvu, Uz ceļiem jau ... lasīt tālāk |
|
Man Ziemassvētkos uzdāvini Sevi, Bet es Tev Svētkus dāvināšu. |
|
|
|
Tu melo, Man acīs skatīdamās, Un es mīlu Tevi Par to, Ka manās, Ne cita. Man patīk Tev ticēt, Tā akli, Lai nenojaut, Ka mīlu Tevi par to, Ko citam liegts baudīt. Tik ... lasīt tālāk |
|
Varbūt Par mani nezināms ir Jums, Man patīk stundām mirkļus baudīt, Ar cilvēku No tagadnes. Varbūt Jums šķitīs fantāzija, Tā dzīvē tagad nemēdz būt, Kur nu vēl man ar kādu tur, No ... lasīt tālāk |
|
Tu vēlies mīlēt, Bet nav jau ko, Tu vēlies dzīvot, Bet nav dēļ kā, Un tā Tu projām Dzērvēm līdzi aizceļo, Līdzi paņemot to pašu, It neko. Un varbūt iemainīt tur izdosies To it neko ... lasīt tālāk |
|
|
|
Es uztvēru Tevi nenopietni, Pārāk viegli, Un varbūt tāpēc Man bija tik viegli, Kā saskatīt tumsā ugunskuru Ar sārtajām oglēm, Un varbūt tāpēc Man bija tik labi, Kā mēdz būt, Kad ... lasīt tālāk |
|
