|
|
Closing_Time dienasgrāmata
|
Nav rudenī nekā, Kas būtu manas jūsmas vērts. Ja tik vien tēja, Un Tu, Kas viņu mazā tasē lēja. Nav rudenī nekā, Kas būtu mana prieka vērts, Ja tik vien medus, Un atkal Tu, Kas viņu ... lasīt tālāk |
|
Tu neesi gariem,
Un cirtainiem matiem,
Tu neesi acīs ar brīvdienu skatiem.
Un brīžam man šķiet,
Ka neesi vispār,
Bet pieskaros es pa tiešo,
Pie dvēseles,
Kas prom mani nes,
No neizprotamās, ... lasīt tālāk |
Es atnesu Tev
Ziedus,
Bez izsaukuma zīmes.
Tu atstāji tos ziedēt
Savā nodabā.
Un atkal ziedi ziedēs
Vien Tavā istabā,
Un atkal lūpas dosies
Tai zīmju pastaigā,
Kas izlolota ... lasīt tālāk |
|
|
|
Tajās dienās vēl Tevi Nezināju, Bet jau tad naktīs pie Tevis Gāju. Parasti ceļš mani veda, Pa pienu, gar zvaigznēm, Uz augšu, Es gāju un domāju, Kā Tevi saukšu, Es gāju un domās ... lasīt tālāk |
|
Ir mirkļi, Ar sevi kad paliec, Jau cits, kaut itkā Tas pats, Ir mirkļi, Kuri mirklī pa plauktiem saliek, To neziņu, Kāds esi pats. Ir mirkļi, Kuri atnāk un paliek, Līdz neaizej ... |
|
Katra diena bez Tevis, Kā nebeidzams maratons, Sarunās ar Tevi bez Tevis, Vien surogāts, Vien laimīgas dzīves Fons, Un noberzto atmiņu sāpe, Un slāpes, Pēc finiša taisnes, Kad ... lasīt tālāk |
Pa vienam atnākam,
Pa vienam aizejam,
Pa vienam dzīvi dzīvojam,
Pa retam sevi apmānam,
Kad it kā kopā
Ar kādu citu,
Laiku pavadām,
Līdz tomēr apjaušam,
Ka katrs mēs pa vienam
Zvaigznēs ... lasīt tālāk |
|
Kad negribas Nekā, Ne mīlēties, Ne nokļūt pasakā, Ne mirkļus atsaukt atmiņā, Es sajūtu, Kā stājas laiks. Tas nostājās man tieši līdzās, Un gaida, Grib, lai pirmais speru soli, ... lasīt tālāk |
|
Es uztvēru Tevi nenopietni, Pārāk viegli, Un varbūt tāpēc Man bija tik viegli, Kā saskatīt tumsā ugunskuru Ar sārtajām oglēm, Un varbūt tāpēc Man bija tik labi, Kā mēdz būt, Kad ... lasīt tālāk |
|
Tu atnāksi tumsā, Un viss paliks gaišs. Beidzot es redzēšu Pats savu ēnu, Ar kuru tik daudz Ir runāts par Tevi. Tu teiksi, lai nākam, Kopā ar ēnu. Mēs nojautām, jutām, Ka ņemsi mūs ... lasīt tālāk |
|
|
|
Reizēm es pametu sevi, Uz augšu, Un staigāju mākoņos, Un reizēm tur satieku kādu, Kurš nokritis lejā, Uz tiem. Mēs pārmijam dažus vārdus, Par laiku, par apstākļiem, Un dodamies atkal ... |
|
Mēs izvelkam dienu, Līdz vakaram, Un tad savas dvēseles Izvelkam. Starp abiem un zvaigznēm tās Atlaižam, Līdz rītam par viņām aizmirstam, Lai atpūšas viņas no mums, Starp zvaigznēm, kur ... lasīt tālāk |
|
Pa vienam atnākam, Pa vienam aizejam, Pa vienam dzīvi dzīvojam, Pa retam sevi apmānam, Kad it kā kopā Ar kādu citu, Laiku pavadām, Līdz tomēr apjaušam, Ka katrs mēs pa vienam ... lasīt tālāk |
|
Tu parunā, Es klusēšu, Runā vien, Es klausīšos, Es jau zinu, kā Tev patīk, Visu vienā kamoliņā satīt, Kā Tev patīk Vārdus, tā kā tirgus bābai Zirņus, pupas, ogas Celofāna tūtās ... lasīt tālāk |
|
Izrauties, No dienām, Vienādām kā viena, Ieelpot Sapņos elpoto, Un zust, Tā lēnām, No tukšām ēnām, apnikušām, Kā uzbāzīgām mušām, Tevi līdzi paķerot, Aiz tetovējuma, kurš tumsā ... lasīt tālāk |
|
Kā teic mūsu mīļā fiffāc "vecuma nav "/ gudra sieviete/ Tad nu es iešu... sagriezt tortelīti :) http://youtu.be/nX3rU4yRTow |
|
|
|
Tu manā sirdī Sāpēji, Vēl ilgi, Pēc, Kad aizgāji. Tā man Tu arī neteici, Kāpēc Tu gāji pēc. Bet es to sāpi sāpēju, Līdz gāja laiks, Un slāpēja, Gan to, kāpēc, Gan pašu ... lasīt tālāk |
Mēs neatpūšamies viens
No otra,
Mēs vienkārši nogurstam
Kopā.
Un tā mēs ejam pa dzīvi,
Saistīti un brīvi,
Kaut nespēt mums mūžīgiem
Kļūt,
Toties varam mēs laimīgi,
Kopā,
Dzīvi šo ... |
|
Nākamreiz nejautā, Cikos, lai nāc, Labāk man pateic, Cik ilgi blakus Tu būsi Un rēķinies lūdzu ar to, Ka varu es neatlaist Tevi, No sevis, Uz mūžu. |
|
|
|
Tu teic, Ka neapjaut To spēku sevī, Kas liek man iemīlēties Tevī. Un arī man nav skaidrs Īsti, Vai maz es pats ar esmu Īsts, Bet sajūtas, Tās izteic visu, Vēl vakar es ... lasīt tālāk |
|