|
|
Closing_Time dienasgrāmata
|
Es vēlos satikt Laimi, Tai pajautāt šo to, Es vēlos viņai Palūgt, Lai projām nejoņo, Lai mazliet tā ar mani, Par Tevi paklačo Es vēlos satikt Laimi, Tur, Acīs Tavās ... |
|
Izej man cauri, Ja patiks atskaties, Man ir vienalga, Kādi Tev grēki, Ja vēlēsies pieskaries, Ka esmu īsts pārliecinies. Tad iesim tālāk, Tālāk no skumjām, kas bija, Kas Tavu dzīvi, kā ēna ... lasīt tālāk |
|
|
|
Ziemassvētkos Man uzdāvini sevi, Bet es Tev svētkus dāvināšu. |
|
Mans dārgais draugs, Es rakstu šo, Kad vakars aust, Aiz sevis dienu, mazliet steigas pilnas Atstājot, Šis tas ir steigā palikts nedarīts, Bet tas nekas, Vēl citas dienas būs, Un gan jau ... lasīt tālāk |
|
Es dažreiz jautāju Pats sev, Cik tālu es jau esmu Jucis, Bez tā, Ko tik ar Tevi Jutis. |
|
Nāk mīlestība,
Patvērumu manai sirdij lūgt.
Tā apmulsusi klusi teic,
Ka jūtas esam
Rudenīgais koks,
No kura vējš nāk
Lapas,
Bez atļaujas,
Pa ... lasīt tālāk |
Sen jau mani vairs neiespārda
Mīla un dāsnums , rudens ko sniedz,
Tik vien kā pa pieradumam uz palodzes
Šūpoju kājas,
Lūkojot,
Kā kuro jau gadu uz pretējās mājas vientulības stikla
Klusi aukstas lāses ... lasīt tālāk |
|
Vai tiešām savā naivumā Viņš cer, Kad lapām skaistām Cenšas Tevi izdaiļot, Tās matos Tavos iepinot, Ka spēs viņš Tevi Apturēt. Vai viņš maz zin, Ka esi tā, Kas manā sirdī vienīgā, ... lasīt tālāk |
|
|
|
Kad zeme saules dusmas Skaistumā vērš, Veidojot blāzmas ziemeļu Pusē, Vēji tad klusē, Netraucē klausīt, Kā skaistums tas debesīs Pulsē. Šķiet varētu mūžīgi Burvībā tajā vērties, ... lasīt tālāk |
|
Kad diena līdz ar sauli Rimst, Sev līdzi nolietotās ēnas Paņemot, Es gaidu nakti atnākot, Kad varēšu es savas slāpes Nē, ne jau vīnā, Bet Tevī remdēt, Tavus skūpstus, Bez liekām ... lasīt tālāk |
|
Kam pasauli tagad Novembra acīm skatīt, Gan sveces vēl sagaidīs Skatus, Vēl iespēja sajaukt ir kārtis, Un izvilkt sev nolemto , Ar kuru kopā, Līdz pašam martam, Un varbūt pat vairākiem ... lasīt tālāk |
|
|
|
Nav rudenī nekā, Kas būtu manas jūsmas vērts. Ja tik vien tēja, Un Tu, Kas viņu mazā tasē lēja. Nav rudenī nekā, Kas būtu mana prieka vērts, Ja tik vien medus, Un atkal Tu, Kas viņu ... lasīt tālāk |
|
Tu neesi gariem,
Un cirtainiem matiem,
Tu neesi acīs ar brīvdienu skatiem.
Un brīžam man šķiet,
Ka neesi vispār,
Bet pieskaros es pa tiešo,
Pie dvēseles,
Kas prom mani nes,
No neizprotamās, ... lasīt tālāk |
Es atnesu Tev
Ziedus,
Bez izsaukuma zīmes.
Tu atstāji tos ziedēt
Savā nodabā.
Un atkal ziedi ziedēs
Vien Tavā istabā,
Un atkal lūpas dosies
Tai zīmju pastaigā,
Kas izlolota ... lasīt tālāk |
|
Tajās dienās vēl Tevi Nezināju, Bet jau tad naktīs pie Tevis Gāju. Parasti ceļš mani veda, Pa pienu, gar zvaigznēm, Uz augšu, Es gāju un domāju, Kā Tevi saukšu, Es gāju un domās ... lasīt tālāk |
|
Ir mirkļi, Ar sevi kad paliec, Jau cits, kaut itkā Tas pats, Ir mirkļi, Kuri mirklī pa plauktiem saliek, To neziņu, Kāds esi pats. Ir mirkļi, Kuri atnāk un paliek, Līdz neaizej ... |
|
Katra diena bez Tevis, Kā nebeidzams maratons, Sarunās ar Tevi bez Tevis, Vien surogāts, Vien laimīgas dzīves Fons, Un noberzto atmiņu sāpe, Un slāpes, Pēc finiša taisnes, Kad ... lasīt tālāk |
Pa vienam atnākam,
Pa vienam aizejam,
Pa vienam dzīvi dzīvojam,
Pa retam sevi apmānam,
Kad it kā kopā
Ar kādu citu,
Laiku pavadām,
Līdz tomēr apjaušam,
Ka katrs mēs pa vienam
Zvaigznēs ... lasīt tālāk |
|
Kad negribas Nekā, Ne mīlēties, Ne nokļūt pasakā, Ne mirkļus atsaukt atmiņā, Es sajūtu, Kā stājas laiks. Tas nostājās man tieši līdzās, Un gaida, Grib, lai pirmais speru soli, ... lasīt tālāk |
|
|
|
Es uztvēru Tevi nenopietni, Pārāk viegli, Un varbūt tāpēc Man bija tik viegli, Kā saskatīt tumsā ugunskuru Ar sārtajām oglēm, Un varbūt tāpēc Man bija tik labi, Kā mēdz būt, Kad ... lasīt tālāk |
|