Closing_Time dienasgrāmata

Manā sirdī nekā nav no

Laukiem,

Vien dažas bezdelīgas,

Un tās pašas tepat,

No Rīgas.

Manā sirdī nekā nav

No jūras,

Vien dažas baltas buras,

Un tās pašas tepat,

Pie pilsētas laternām ... lasīt tālāk

Tu parunā,

Es klusēšu,

Runā vien,

Es klausīšos,

Es jau zinu, kā Tev patīk,

Visu vienā kamoliņā satīt,

Kā Tev patīk

Vārdus, tā kā tirgus tantei

Zirņus, pupas, ogas

Lai dzīve nav dzīvota

Velti,

Es paņemšu telti,

Un Tevi sev līdzi,

Par velti.

Un guļot ezera malā,

Tai teltī,

Mēs pastumsim malā,

Visu, kam nozīmes ,it nekādas,

Nav galu galā,

Viss pateikts ir par Tevi man,

Ar Tevis pašas pieskārieniem,

Vislabāk izjutis es Tevi,

Caur skatieniem,

Ko man Tu sniedzi.

Tā pavasarī runā ziedi,

Tā pirmie putni klusām dzied,

Un saule tad līdz ... lasīt tālāk

Es tikai vēlējos Tev pateikt

Labu nakti,

Un pateicis to projām iet,

Bet attur mani atkal

Tas pats sapnis,

Kurš teic, ka varam kopā

Naktī šajā iet.

Es tikai vēlējos Tev pateikt

Labu ... lasīt tālāk

Mēs izvelkam dienu,

Līdz vakaram,

Un tad savas dvēseles

Izvelkam.

Starp abiem un zvaigznēm tās

Atlaižam,

Līdz rītam par viņām aizmirstam,

Lai atpūšas viņas no mums,

Starp zvaigznēm, kur ... lasīt tālāk

Uzklāsim galdu,

Iedegsim sveces,

Ko vēl no dzīves labāku gaidīt.

Skaistākās atmiņas

Nepaliek vecas,

Tumšajām naktīm

Tās nenobaidīt.

Uzklāsim gultu,

Pūtīsim sveces,

Ko vēl no mīlas labāku ... lasīt tālāk

Uzklāsim galdu,

Iedegsim sveces,

Ko vēl no dzīves labāku gaidīt.

Ja mākoni redzi debesīs

Saulainās,

Tad zini, tās slāpes pēc Tevis,

Kas dzimušas manī dienās

Vienādās, kā vienā,

Ja saskati viļņus ezerā

Rāmā,

Tad zini, tās ilgas pēc Tevis,

Kas dzimušas manī ... lasīt tālāk

Vietā, kur viļņiem dzīve beidzas,

Eju es lūkot,

Kā saule,

Noglāsta viņus,

Maigi,

Bez steigas,

Pirms izzūd tie,

Vēl nesen tik dzīvi

Un spēcīgie.

Tā reiz arī es,

Vairs nenākšu ... lasīt tālāk

Pēc acīm brūnām, zaļām,

Vai zilgām,

Mēs visi dzīvojam ilgās,

Katrs pēc savas,

Varbūt nebūt ne pirmās nakts

Ar meiteni Ilgu,

Kas ļautu atkal pasaulē sevi sajust

Kā mākoni baltu un liegu

Mēs ietekam naktī,

Katrs no savas vakara puses,

Uz vidu, kā jūru,

Kā divas upes,

Mums tajā patīk

Dvēseles atvarā sapīt,

Un skatīt,

Kā tajā zvaigznes,

Kā laimes mirkļi no debesīm

Jā, grūti,

Jau kuro ziemu,

Lūkot vienai uz aizsalušo

Loga rūti,

Un vienai kausēt leduspuķes,

Pa vienai,

Bet jātic,

Un būs vēl iespēja dota,

Un Tavu,

Satiks dvēsele cita,

Tev ... lasīt tālāk

Tā arī sevis neatrodu,

Tur iekšā,

Kā pilnā lieko mantu bodē.

Un rīt es atkal celšos,

Pēc inerces,

Un kaut kur iešu,

Tik iekšā viss sen apstājies,

Kā lūzis pulkstens,

No laika joslām ... lasīt tālāk

Mīlam,

Īsti nezinot, kad otru aizvainosim,

Dodamies sapņos,

Īsti nezinot, vai otru tajos nepiekrāpsim,

Runājam,

Īsti neapjaušot, ka vārdiem dzīvi varam iznīcināt,

Un tāpēc jau esam,

Lai uzzinātu, ... lasīt tālāk