|
|
Closing_Time dienasgrāmata
|
Mīlam, Īsti nezinot, ka otru aizvainosim, Dodamies sapņos, Īsti nezinot, vai tajos nepiekrāpsim, Runājam, Īsti neapjaušot, ka vārdiem dzīvi varam iznīcināt, Un tāpēc jau esam, Lai uzzinātu, kā ... lasīt tālāk |
|
Uzklāsim galdu, Iedegsim sveces, Ko vēl no dzīves labāku gaidīt. Skaistākās atmiņas Nepaliek vecas, Tumšajām naktīm Tās nenobaidīt. Uzklāsim gultu, Pūtīsim sveces, Ko vēl no mīlas ... lasīt tālāk |
Stāv upes krastā
Divas dzīves,
Un klusi tajā
Lūkojās,
Slīd lēni upē
Maza laiva,
Tur likteņi
Ved sarunas,
Vai vienā
Abas vizinās.
|
Neguļās,
Kad atmiņas pie
Tevis aizlaižās.
Tās nedalās,
Ne kreisajās, ne labajās,
Tik vienkārši bezmiegā
Pārvēršās.
Un nākamajos rītos,
No austrumiem dzītos,
Tās atpakaļ atgriežās,
Un tad...
Tad atkal, dīvaini,
Bet ... |
|
|
Tu nekad neaizmirsti
Noskūpstīt mani
Pirms aizmiegu es.
Man ar to pietiek,
Lai mīlētu Tevi
|
Mirkļos,
Kad dvēseles māsa ir
Lietus lāse,
Mirkļos,
Kad sirds sildās
Sveces liesmā,
Es jūtos kā es,
Ne viens un ne vientuļš,
Ir man gan māsa,
Gan sirdi kas silda,
Un vēl man ir domas,
Pie Tevis, kas ... lasīt tālāk |
Ak, būtne jaukā,
Ne velti sirdij manai šķita,
Jau kopš mirkļa tā,
Kad Tevi pamanīju,
Ka kāda stīga Tevī mīt,
Kas manai sirdij skanēt liktu
Skaņu dzidrāku ,
Kā avots skan.
Man atliek vien,
Kā cerēt tik uz rītu,
Vai kādu ... lasīt tālāk |
|
Mēs ietekam naktī, Katrs no savas vakara puses, Uz vidu, kā jūru, Kā divas upes, Mums tajā patīk Dvēseles atvarā sapīt, Un skatīt, Kā tajā zvaigznes, Kā laimes mirkļi no debesīm ... lasīt tālāk |
|
Da, Možet ja i boļen, No sudjboi ja vsjež Dovoļen. Za to, čto po nočam, Ņe son, A Ti somnoi. Za to, čto boļen ja Toboi. Tak boļeje togo, Ja blogadaren jei, Za boļi ... lasīt tālāk |
|
|
Kā justies tagad man,
Vai arī rītdien
Tavā sirdī gaidītam,
Vai arī mirklim,
Rītdien nu jau aizmirstam,
Kā justies tagad man,
Vai vainīgam,
Vai laimīgam,
Ka Tevi negaidīti,
Bet gadiem gaidītu
Es satiku,
Kā ... lasīt tālāk |
Sen zudušais un ilgotais,
Jau kuro nakti
Sirdi manu aplaimo,
Jau kuro nakti
Es ar to,
Pret rītiem ceļu eju.
Pa kalniem, lejām, pļavām,
Starp ziediem, vējiem
Brīžiem griežu deju.
Un šķiet, ar katru tādu nakti,
Es ... lasīt tālāk |
Kāds vien lūkojās
Karogos lepni,
Kādam tie jāpaceļ
Mastos,
Tā vienmēr ir bijis,
Upei ir divi
Krasti,
Dažreiz tik dažādi, nesaprasti.
Tas ir kā
Saņemt skaistu vēstuli pastā,
Rokrakstā nepierastā,
Kādam par to liels ... lasīt tālāk |
Tik septiņas notis,
Un klavieres vecas.
Skaņdarbs tik burvīgs,
Ka neraud pat sveces.
Pie loga stāv vēji
Un pārsteigti spriež,
Kā vienkārši pirksti
Laiku atpakaļ griež . |
Diženi,
Kad dziedam,
Vareni,
Kad dejam,
Īsti nezinam, kurp ejam,
Īsti nezinam kā iet,
Izvēlamies kaut kur
Skriet.
Nesam sevi zem
Savām ādām,
Un gaidām, kad iedurs kāds
Brīnuma zāles
Pret bēdām,
Katrs ar savām ... lasīt tālāk |
Tā mīļi pirksti Tavi
Raksta,
Uz sejas manas
Savus rakstus,
Es lasu tos,
Ar lūpām tveru,
Katru burtu , zilbi katru,
Ko rakstot Tava sirds
Tām sniedz.
Pat Tavu rokrakstu
Es mīlu,
Vēl tikai lūdzu
Neiemiedz. |
Tu neesi man
Radīta,
Bet Tevis vajag
Man.
Tu citiem diegiem
Adīta,
Bet krāsa mīļa
Man.
Tu sirdij citai
Domāta,
Bet ilgām tikai
Man. |
|
|
Kad tumšie rudens vakari
Nāks skumjām saldēt dvēseli,
Tu pasaki,
Es mazliet salasīju
Saules,
Nē, ne šīs,
No citas saules,
Kas sasildīt spēj
Dvēseli,
Es tikai vēlos,
Lai Tu zini,
Priekš Tevis būs man
Dažas ... |
Tavas acis, mati,
Smarža,
Viss,
Ne tā kā visām.
Tas bija tikai mirklis īss,
Bet tajā bija viss,
Kas manī bija
Apdzisis.
Ak, man laikam vajag
Gulēt iet,
Tik ļoti es vēlos šo nakti
Tev atkal ... lasīt tālāk |
|
Viss gāja savu gaitu,
Ierastu un raitu,
Bet nāci Tu,
Un pārvērti.
Nav jau tā
Ka kājām gaisā,
Tik tagad viss ir
Kaut kā skaistāk,
Kaut kā ... lasīt tālāk |
Sen vēlējos ko mazu
Un mīļu.
Es vakar noķēru
Ozolu,
Aiz lapas.
Viņš lūdzās atlaist,
Apmaiņā pret trijām
Zīlēm.
Es paņēmu vienu,
Un atlaidu to,
Tādam varenam jādzīvo.
Man pietiks ar zīli,
Nu audzēšu to. |
|
