|
|
Closing_Time dienasgrāmata
Pareizie vārdi
Klusumā dzimst,
Pareizās sirdis
Neļauj tiem mirt,
Kā pavasara pirmā zālē,
Tie sirdīs īstās vienmēr zaļo,
Kā saulesrieti vakarā,
Tie veldzē sirdis vasarā,
Kā koku lapas krāsainās,
Tie sirdis krāso rudens ... lasīt tālāk |
Klau,
Varbūt nāk pēdējais
Pavasaris,
Pēdējo reizi dod iespēju
Mīlēt,
Varbūt nebūs vairs vasaru,
Rudeņu, ziemu,
Prieku un
Asaru,
Nebūs nekā.
Kas uzņemsies apgalvot pretējo,
Kas uzņemsies ieteikt
Mīlēt vien ... lasīt tālāk |
Domāju,
Ka aizmirsīšu,
Tak nē,
Vēl vairāk Tevi mīlu.
Es laikam Dievam
Būšu devis ķīlu,
Nu tagad viņa jāizpērk.
Man daudzas stāstija
Par mīlu,
Es laikam viņas visas vīlu,
Par stāstiem pateikdams
Paldies,
Man ... lasīt tālāk |
|
Uzklāsim galdu, Iedegsim sveces, Ko vēl no dzīves labāku gaidīt. Skaistākās atmiņas Nepaliek vecas, Tumšajām naktīm Tās nenobaidīt. Uzklāsim gultu, Pūtīsim sveces, Ko vēl no mīlas ... lasīt tālāk |
|
|
|
Mīlam, Īsti nezinot, kad otru aizvainosim, Dodamies sapņos, Īsti nezinot, vai otru tajos nepiekrāpsim, Runājam, Īsti neapjaušot, ka vārdiem dzīvi varam iznīcināt, Un tāpēc jau esam, Lai uzzinātu, ... lasīt tālāk |
Cirtas matos
Tādas pašas,
Tikai citam smaidi Tu,
Un es tajās skumji skatos,
Savām kļūdām maksāju.
Kur man atrast laika ratus,
Kur man laika zirgus rast,
Lai es atkal Tavos matos,
Smaržā Tavā pazustu,
Kāds man ... lasīt tālāk |
Kad mīlestība vilina,
Ej līdzi tai,
Tās ceļi līku loču ved.
Es gāju.
Tie līkie loči veda mani,
Spēka pilnu,
Gan zvaigznes,
Gan ērķšķus,
Priekšā dāsni kaisīdami.
Caur saules rietiem
Izmīlētiem.
Caur skaistiem ... lasīt tālāk |
Ieelpo mani,
Kā pēdējo reizi
Ieelpojot,
Tu jau zini,
Ka te nav vairs ko iesākt,
Kā palikt vien laiku niekojot.
Mēs dosimies tālāk,
Lidojot,
Sapņojot,
Tu nesīsi mani
Uz citām vietām,
Kur vērtības īstas ir
Citādām ... lasīt tālāk |
Gatavs es gaidīt
Mūžību Tevi,
Bet kurš gan man
Mūžību dos.
Vien bezmiega sapņos
Papriecājos,
Tev tajos kad pieskaros.
Par to vien jau es liktenim pateicos.
Gan kādreiz man liktenis
Atļauju vairākam dos,
Skārienus tos ... lasīt tālāk |
|
|
|
Es šodien savā Pasaulē, Kur pūšu domas Stabulē. Es vēlos visas izpūst Tās, Lai viņas mazliet
Attīrās, Lai gaisma tajās
Iezogās, Un atkal manī ... lasīt tālāk |
Suņa nogurumā pārnākt
Mājup,
Pilnā balsī nokliegt :
Mīlu Tevi, dzīve mana!,
Knipi iedot spogulim,
Un ar savu mīļo krūzi, un ar sevi,
Domu gaišu,
Sastiķēt pa trim,
Un, kā tajā pasakā,
Sim, Sim,
Sirdi, kā tās durvis ... lasīt tālāk |
Kaila sieviete
Zem mēteļa virina
Smadzenes manas
Ik vakaru, nakti
Un dienu.
Kā durvis tās
Atver un aizver,
Aicina tuvāk,
Bet nelaiž sev klāt.
Man vajagot viņu
Vēl skatieniem
Lutināt.
Sieviete kaila,
Kuru ļauts ... lasīt tālāk |
Pie Tevis
Laužos,
Graužos,
No dziļumiem,
Augstumiem visiem,
Ceļos un laižos,
Un baidos,
Pamanīsi,
Neatpazīsi,
Caur pirkstiem,
Kā ūdeni mani izlaidīsi,
Aizmirsīsi.
Un tomēr es laužos, graužos,
Ceļos un ... lasīt tālāk |
|
Sapņos mēs īsti, Tur mīlam pa īstam, Un mostoties dziestam, Un mostoties nīstam, Jo nespējam īsti vairs nomodā būt, Kā dziestoši rēgi Mēs ikdienā klīstam, Jo mīlēt kā sapņos Mums dotības ... lasīt tālāk |
|
Tik vien, Kā uzsmaidīji man, Tik vien, Un nu jau kuro reizi, Es sirdī sajutu ko vienmēr gaidītu, Un varbūt mazliet nepareizu, Bet mēs jau zinam, Mīlestībai patīk nepareizums, Kad dienās ... lasīt tālāk |
Varbūt es eņģelis,
Bet varbūt tikai viņa sūds,
Kas savu rindu gaida,
Lai zemē sūktos,
Zustu pagātnē.
Ak, nemocīšos neziņā,
Es labāk iešu,
Iesmērēšu medū sevi,
Ja tiešām izrādās,
Ka tikai izkārnījums esmu,
Tad vismaz ... lasīt tālāk |
|
|
Jau atkal raud koki,
Asarām krāsainām,
Jau atkal pa logu
Retāk arvien
Redzu dzelteno pogu.
Un biežāk arvien
Es sasildu rokas,
Pie tējas krūzes,
Un biežāk arvien,
Es atgriežos pie vasarām
Kopējām.
Tev patika ... lasīt tālāk |
Es labāk viens,
Kā būt bez Tevis,
Man Dievs ir tikai vienu mūžu devis,
Es labāk viens,
Kaut nekā īpaši jau laba
Nav tajā vientuļnieka dabā,
Un tomēr, ja reiz būt bez Tevis,
Tad būt man vienam labpatīk,
Un Tevi ziedos ... lasīt tālāk |
|
Un kad es vēlos Kaut ko skaistu, Es piekļaujos Tev cieši klāt, Un jūtu tad, Cik tas no malas, Pēc īstas laimes, Un mīlestības izskatās. Un ir tik skaisti, Ka atlaist nemaz negribās, ... |
|
Paņēmis monokli, Gāju uz teātri. Izrāde jauka, Sižets par laukiem. Pilēja asaras, Monoklis svīda, Bet vairāk man patika Teātra grīda. Noklāta salmiem, Lai kājām silti, A varbūt ... lasīt tālāk |
|
|
|
