|
|
Closing_Time dienasgrāmata
Es ieraujos sevī,
Kaut vēl tikai vakar
Meklēju Tevi,
Lai atklāti atklātu
Sevi.
Es gaidīju Tevi.
Un tad man pateica
Kāds,
Neaicināts,
Ka Tevis jau tādas nav.
Ir citas, ne tādas, kā vēlos
Sev blakus es
Vakaros ... lasīt tālāk |
|
Izej man cauri, Ja patiks atskaties, Man ir vienalga, Kādi Tev grēki, Ja vēlēsies pieskaries, Ka esmu īsts pārliecinies. Tad iesim tālāk, Tālāk no skumjām, kas bija, Kas mūsu dzīvi, ... lasīt tālāk |
|
Cīņa par Tevi,
Tas ir skaistums,
Cīņa par Tevi,
Tas ir sapnis,
Tās ir daudzās, daudzās
Manas mīlestības dienas.
Tev gatavs es stāstīt,
Kā cīņā šajā manas asinis ... lasīt tālāk |
|
|
Kad šķiet,
Kad viss jau ir,
Bet kaut kā trūkst,
Tu pārnāc mājup,
Uzklāj gultu,
Dodies sapņos
Iztrūkstošo gūt,
Un kādā rītā mostoties,
Tu sajūti, ka, tas,
Kā trūkst,
Ir gulta,
Saburzīta.
Jūs teiksiet sapnis,
Var ... |
Pastāstiet man
Pienenes,
Par aizvēju,
Nu vietu tādu,
Kur paslēpties no dzīves
Skarbiem vējiem var.
Tā derētu uz kādu brīdi
Atvilkt elpu
Ak, it kā nezināt nekā par tādu,
Nu ja,
Es jau tāds pats,
Kā visi,
Jums ... lasīt tālāk |
Kaut redzu viņu
Katru dienu,
Vienalga viņas nepietiek.
Kā ogles ugunskuram,
Man viņa jāpieliek.
Es turos, mīļie,
Turos,
Un Jūs jau paši zināt,
Bez oglēm ugunskurā
Siltums izpaliek.
Es dienu jaunu gaidu,
Man viņas ... lasīt tālāk |
|
Nē, neraudu es, Es tikai meklēju Tevi Starp sīpola mizām. Man sen kā vienalga ko mizot. Lūk arī sīpolā Tevis nav. Kaut gan vēl palika viņam Nenoņemtas dažas mizas, Nē, neraudu es, Es tikai ... lasīt tālāk |
Ar atmiņu
Pie viena galda,
Tēja,
Tasēs divās,
Un klusums,
Kas netraucē mums
Vēl jāizlemj man,
Ko līdzi man ceļā ņemt,
Tevi man nepaņemt,
Jāpaliek Tev,
Man pasaulei Tevi
Neatņemt.
Tev jāpaliek vēl pēc ... lasīt tālāk |
|
Kad negribas Nekā, Ne mīlēties, Ne nokļūt pasakā, Ne mirkļus atsaukt atmiņā, Es sajūtu, Kā stājas laiks. Tas nostājās man tieši līdzās, Un gaida, Grib, lai pirmais speru soli, ... lasīt tālāk |
Tu zagi ābolus
Manus,
Es klusēju,
Netraucēju.
Un atkal es vēlētos,
Lai tas nebūtu
Sapnis.
Kam man tos ābolus,
Man nevajag,
Man Tevi, zagli,
Sirds kāro,
Kāro, skatīt kā
Zodz. |
|
Šajos vārdos nav lirikas Liekas, Nav cukura saldās garšas, Nemeklē vieglumu, Neatrast tajos. Bet zini, Ja nu tie kādreiz būs izteikti Tev, Saķer tos, neatlaid, Izbaudi lēnām, Tādi ... lasīt tālāk |
|
|
Pareizie vārdi
Klusumā dzimst,
Pareizās sirdis
Neļauj tiem mirt,
Kā pavasara pirmā zālē,
Tie sirdīs īstās vienmēr zaļo,
Kā saulesrieti vakarā,
Tie veldzē sirdis vasarā,
Kā koku lapas krāsainās,
Tie sirdis krāso rudens ... lasīt tālāk |
Klau,
Varbūt nāk pēdējais
Pavasaris,
Pēdējo reizi dod iespēju
Mīlēt,
Varbūt nebūs vairs vasaru,
Rudeņu, ziemu,
Prieku un
Asaru,
Nebūs nekā.
Kas uzņemsies apgalvot pretējo,
Kas uzņemsies ieteikt
Mīlēt vien ... lasīt tālāk |
Domāju,
Ka aizmirsīšu,
Tak nē,
Vēl vairāk Tevi mīlu.
Es laikam Dievam
Būšu devis ķīlu,
Nu tagad viņa jāizpērk.
Man daudzas stāstija
Par mīlu,
Es laikam viņas visas vīlu,
Par stāstiem pateikdams
Paldies,
Man ... lasīt tālāk |
|
Uzklāsim galdu, Iedegsim sveces, Ko vēl no dzīves labāku gaidīt. Skaistākās atmiņas Nepaliek vecas, Tumšajām naktīm Tās nenobaidīt. Uzklāsim gultu, Pūtīsim sveces, Ko vēl no mīlas ... lasīt tālāk |
|
Mīlam, Īsti nezinot, kad otru aizvainosim, Dodamies sapņos, Īsti nezinot, vai otru tajos nepiekrāpsim, Runājam, Īsti neapjaušot, ka vārdiem dzīvi varam iznīcināt, Un tāpēc jau esam, Lai uzzinātu, ... lasīt tālāk |
Cirtas matos
Tādas pašas,
Tikai citam smaidi Tu,
Un es tajās skumji skatos,
Savām kļūdām maksāju.
Kur man atrast laika ratus,
Kur man laika zirgus rast,
Lai es atkal Tavos matos,
Smaržā Tavā pazustu,
Kāds man ... lasīt tālāk |
Kad mīlestība vilina,
Ej līdzi tai,
Tās ceļi līku loču ved.
Es gāju.
Tie līkie loči veda mani,
Spēka pilnu,
Gan zvaigznes,
Gan ērķšķus,
Priekšā dāsni kaisīdami.
Caur saules rietiem
Izmīlētiem.
Caur skaistiem ... lasīt tālāk |
|
|
Ieelpo mani,
Kā pēdējo reizi
Ieelpojot,
Tu jau zini,
Ka te nav vairs ko iesākt,
Kā palikt vien laiku niekojot.
Mēs dosimies tālāk,
Lidojot,
Sapņojot,
Tu nesīsi mani
Uz citām vietām,
Kur vērtības īstas ir
Citādām ... lasīt tālāk |
Gatavs es gaidīt
Mūžību Tevi,
Bet kurš gan man
Mūžību dos.
Vien bezmiega sapņos
Papriecājos,
Tev tajos kad pieskaros.
Par to vien jau es liktenim pateicos.
Gan kādreiz man liktenis
Atļauju vairākam dos,
Skārienus tos ... lasīt tālāk |
|
