|
|
Closing_Time dienasgrāmata
|
Kad mana ēna Ar Tavu atbalsi runā, Es sastingstu, Nekustos. Ik mirklis tās sarunas Zelta ir vērts. Viss, Kas saistās ar Tevi, Man svarīgs un svēts. |
|
Laimei jau nevajag daudz, Vien kādu, Ko mīlēt ir ļauts. Kādu, Par savu ko sauc, Un kopā ar viņu audz. Laime jau neprasa daudz, Vien nepārstāt mīlēt, Kādu, Ar ko kopā ļauts zvaigznēs, Kā ... lasīt tālāk |
|
Mīlam, Īsti nezinot, kad otru aizvainosim, Dodamies sapņos, Īsti nezinot, vai otru tajos nepiekrāpsim, Runājam, Īsti neapjaušot, ka vārdiem dzīvi varam iznīcināt, Un tāpēc jau esam, ... lasīt tālāk |
|
Mēs nezinām , jo nedodam, Bet tikai saņemam, Vienkārši peldam pa neziņas upi, Un visu laiku zaudējam. Zaudējam laiku, Mīļus cilvēkus, Zaudējam, zaudējam palēnām visu. Varbūt tāpēc, lai kaut kad ... lasīt tālāk |
|
Tu teic, Ka neapjaut To spēku sevī, Kas liek man iemīlēties Tevī. Un arī man nav skaidrs Īsti, Vai maz es pats ar esmu Īsts, Bet sajūtas, Tās izteic visu. Vēl vakar ... lasīt tālāk |
|
Man tik vien vajag, Kā horizontu šķērsot, Aiz kura Tu, Lai īstenībā apskautu, Kā simtiem reižu Domās skāvu, Simtiem reižu skūpstīju. Jā, vienu es jau izpratu, Un sevī skaidri ... lasīt tālāk |
|
|
|
Ieelpo mani, Kā pēdējo reizi, Tu jau zini, Ka te nav vairs ko iesākt, Kā palikt vien laiku niekojot. Mēs dosimies tālāk, Lidojot, Sapņojot, Tu nesīsi mani Uz citām vietām, Kur vērtības ... lasīt tālāk |
|
Ik reizi,
Kad novelc
Vakara kleitu,
Es redzu tās rētas,
Uz muguras Tavas
Samtainās ādas.
Es jūtu,
Tu enģelis esi,
Kas atsūtīts man,
lasīt tālāk |
|
Vietā, kur viļņiem dzīve beidzas, Eju es lūkot, Kā saule, Noglāsta viņus, Maigi, Bez steigas, Pirms izzūd tie, Vēl nesen tik dzīvi Un spēcīgie. Tā reiz arī es, Vairs ... lasīt tālāk |
|
|
|
Ja nav par ko Ar otru paklusēt, Tad nav arī par ko Ar viņu parunāt /Closing Kļū/ |
|
Tajās pašās zvaigznēs Agrāk es savādāk lūkojos. Viņas turpat, un šķiet Nemainās. Tik es skatos uz tām Un neizprotu, Kāpēc agrāk tās tuvākas šķita, Un mirkļos, kad krita, ... lasīt tālāk |
|
Es jau Tevi neizdomāju, Ne man ko tik skaistu Pa spēkam bij veikt. Ik katros rītos, No austrumiem dzītos, Alkstu es redzēt, Kā mosties Tu, Dienās ik katrās, Ilgojos es Tavu ... lasīt tālāk |
|
Baltu un vieglu,
Kā sniegu,
Veru es adatā
Diegu.
Tu guli,
Es darīšu sapni,
Siltu un liegu.
Es jūtu,
Man izdosies,
Tā, kā vēlos,
|
|
Tam laikam bez tevis Es nepiekrītu. Viņš teic man, Ka samīsi mani, Kā kājas zāli un nezāli min. Iemīsi zemē, Kā nebijušu, Un aiziesi tālumā prom. Viņš teic man, ... lasīt tālāk |
|
Un ko man vēl,
Kā mēnes gaismu,
Kas Tavām skropstām pāri
Laistās,
Un ko man vēl,
Kā siltumu,
Kas dzimis Tevī,
Apņem manu kailumu,
Un ko man vēl, lasīt tālāk |
|
1.janvāris 2019 17:36
Jau sarģeņģeļi guruši
Sargāt ir mūs,
Tie neizprot, kam nojaucām mūrus,
Lai to vietā kapenes celtu.
Varbūt tas nav labi un skaisti,
Bet es spļaušu uz mūsu kapiem,
lasīt tālāk |
|
:) |
|
|
|
Un kur gan paliek
Baltums,
Kad nokūst, pazūd sniegs ?
Vai no nekā tas radies,
Un nebūtībā iet?
Bet varbūt paliek sirdī,
Un sajūtams,
Kā prieks ?
Ak, ko nu ... |
|
Tad nu... Laimīgi sagaidīt un ... |
|
Mēs būsim kopā,
Un kopsim lopus,
Būs aitas kūtī,
Vistas delikātām krūtīm,
Olas dēs
Vēl gotiņa mums viena būs,
Un bullītis ar skaistiem ragiem,
Būs idille, lasīt tālāk |
|