|
|
Closing_Time dienasgrāmata
|
Mēs neatpūšamies viens No otra, Mēs vienkārši nogurstam Kopā. Un tā mēs ejam pa dzīvi, Saistīti un brīvi, Kaut nespēt mums mūžīgiem Kļūt, Toties varam mēs laimīgi ... lasīt tālāk |
|
Dīvaina dvēsele, Zeltu tā neprasa, Un dimantus nevēlās Tā,
Sēž tā uz lieveņa Lūkojās tālumā,
Tai zvaigžņotā brīnumā. Un ko gan tai vēl, Ja blakus ir tā, Tā otra - ... lasīt tālāk |
|
|
|
Es tikai vēlējos Tev pateikt Labu nakti, Un pateicis to projām iet, Bet attur mani atkal Tas pats sapnis, Kurš teic, ka varam kopā Naktī šajā iet. Es tikai vēlējos Tev ... lasīt tālāk |
|
Es teicu Tev, Cik jauka Tu, Bet domāju, Kā Tevi mīlu. Tev kautri, kautri Pieskaros, Bet vēlos Tevi cieši klāt. Es jokus dzenu ne par ko, Bet sirds grib Citu parunāt. Uz rītdienu es ... lasīt tālāk |
|
Iznāc man cauri, Ja patiks atskaties, Man ir vienalga, Kādi Tev grēki, Ja vēlēsies pieskaries, Ka esmu īsts pārliecinies. Tad iesim tālāk, ... lasīt tālāk |
|
Lietus līst. Tā vēlētos Zem lietussarga Ar viņu pastaigāt. Tāds īsts. Tā vēlētos Par visu Ar viņu parunāt Domas klīst. Starp nedrīkst un Starp drīkst. Un lietus līst, Tāds īsts, lasīt tālāk |
|
Tu lūdzi man Uzzīmēt mīlu, Kā sevī izjūtu to, Es uzzīmēju Tavas acis, Nāc, Aplūko |
|
|
|
Sen jau mani vairs neiespārda Mīla un dāsnums , rudens ko sniedz, Tik vien kā pa pieradumam uz palodzes Šūpoju kājas, Lūkojot, Kā kuro jau gadu uz pretējās mājas vientulības stikla Klusi aukstas lāses ... lasīt tālāk |
|
Tik septiņas notis Un klavieres vecas Skaņdarbs tik burvīgs, Ka neraud pat sveces.
Pie loga stāv vēji Un pārsteigti spriež, Kā vienkārši pirksti Laiku atpakaļ griež Tā mīļi, ... lasīt tālāk |
|
Kad ierunājas Lietus lāses, Sirds ieklausās, Ko vēstīs tās debesu māsas. Ar katru viņu vārdu teikto Sirds sadzird Dzīvē nepaveikto, Sirds sadzird Dzīvē nepateikto, Tā saklausa ... lasīt tālāk |
|
|
|
Neatzīmē dienu
Aizgājušo
Ar krustiņu,
Ar puķīti atzīmē to.
Lai dzīve Tava,
Kā ziedu pļava,
Ko dienu pēc dienas
Izdejo |
|
Kāds teiks, tas kaut kā greizi, Kāds cits, ka dīvaini, Ka nepareizi, Bet man tas kaut kā mazsvarīgi, Un manai sirdij vienaldzīgi. Tā citā balsī ieklausās, No čukstiem viņas Ietrīsās, ... lasīt tālāk |
|
Tavas dienas aizņemtas Visos virzienos, Tikai manā virzienā Mēmais klusums vien, Dienas manas Pustukšas, Ilgas sen jau ... lasīt tālāk |
|
Tur tālāk jābūt Manas dzīves jēgai. Jābūt Tev. Un man, Tev blakus. Tur tālāk vientulībai manai vienai nāksies būt. Un varbūt arī viņa satiks savu, Otru pusi, Un visiem tajā tālumā būs labi, Mīļi, ... lasīt tālāk |
Tu meklē laimi, Bet Te jau nav Paradīze, Te cilvēki iemīlās, Un cieš. Te viņi saiet kopā, Un atkal cieš, Te laimi nemeklē, Te cilvēki dzīvo, Kas arī prot lidot, Kad mīl, Vēl labāk par eņģeļiem, Kuriem ... lasīt tālāk |
|
Sen jau kā gribas Visu pasauli nīst, Vien attur no tā Tās skaņas, kas vakaros apkārt klīst Ieklausos, dzirdu,
Vien nespēju saprast, Kā var tik dzidri Putekļos skanēt. Atveru logu, ... lasīt tālāk
|
|
Redzu es kaķi, Kas zīmē uz sētas Trīs baltas peles Sarkanām mēlēm. Redzu kā peles
Rāda man mēles, Uz mēlēm tām rētas, Vēl nesadziedētas. Smej kaķis,
Raud peles, Šūpojās ... lasīt tālāk |
|
|
Tu teici : "Mīla pāries, Tā vienmēr bijis, ir Un būs" Jā, Pārgāja, Bet Tu man paliki, Kas dvēselē tik skaisti Dienas, Vienu otrai blakus saliki, Jā, Pārgāja, Bet Tu man paliki, Lai vēl ko ... lasīt tālāk |
Es neesmu vairs Tai vecumā, Lai sievieti svērtu Pēc skaistuma, Es tagad sveru pēc Vecuma, Kaut daudzi man teic Nav tāda termina. Tā pieredze dvēselēs Piesaista, Tās acis, kas vecākas Skaistākas. ... lasīt tālāk |
Tā mīļi pirksti Tavi Raksta, Uz sejas manas Savus rakstus, Es lasu tos, Ar lūpām tveru, Katru burtu , Zilbi katru, Ko rakstot Tava sirds Tām sniedz. Pat Tavu rokrakstu Es mīlu, Vēl tikai lūdzu Neiemiedz. |
|