Closing_Time dienasgrāmata

Ik reizi,

Kad novelc

Vakara kleitu,

Es redzu tās rētas,

Uz muguras Tavas

Samtainās ādas.

Es jūtu,

Tu enģelis esi,

Kas atsūtīts man,

lasīt tālāk

Vietā, kur viļņiem dzīve beidzas,

Eju es lūkot,

Kā saule,

Noglāsta viņus,

Maigi,

Bez steigas,

Pirms izzūd tie,

Vēl nesen tik dzīvi

Un spēcīgie.

Tā reiz arī es,

Vairs ... lasīt tālāk

Tajās pašās zvaigznēs

Agrāk es savādāk lūkojos.

Viņas turpat, un šķiet

Nemainās.

Tik es skatos uz tām

Un neizprotu,

Kāpēc agrāk tās tuvākas šķita,

Un mirkļos, kad krita,

Es jau Tevi neizdomāju,

Ne man ko tik skaistu

Pa spēkam bij veikt.

Ik katros rītos,

No austrumiem dzītos,

Alkstu es redzēt,

Kā mosties Tu,

Dienās ik katrās,

Ilgojos es Tavu ... lasīt tālāk

Baltu un vieglu,

Kā sniegu,

Veru es adatā

Diegu.

Tu guli,

Es darīšu sapni,

Siltu un liegu.

Es jūtu,

Man izdosies,

Tā, kā vēlos,

Tam laikam bez tevis

Es nepiekrītu.

Viņš teic man,

Ka samīsi mani,

Kā kājas zāli un nezāli min.

Iemīsi zemē,

Kā nebijušu,

Un aiziesi tālumā prom.

Viņš teic man,

Un ko man vēl,

Kā mēnes gaismu,

Kas Tavām skropstām pāri

Laistās,

Un ko man vēl,

Kā siltumu,

Kas dzimis Tevī,

Apņem manu kailumu,

Un ko man vēl,
lasīt tālāk

Un kur gan paliek

Baltums,

Kad nokūst, pazūd sniegs ?

Vai no nekā tas radies,

Un nebūtībā iet?

Bet varbūt paliek sirdī,

Un sajūtams,

Kā prieks ?

Ak, ko nu ...

Tik vien,

Kā uzsmaidīji man,

Tik vien,

Un nu jau kuro reizi,

Es sirdī sajutu ko vienmēr gaidītu,

Un varbūt mazliet nepareizu.

Bet mēs jau zinam, ... lasīt tālāk

Kad nenāk miegs
Un rītu gaisma nevar sagaidīt
Tik dzīvi ornamenti
Runājas
Ar manu
Otru dzīvi.
Kad kopā blakus
Bijām divi.
Deg sveces,
Tā kā naktis tās,
Kas kopā dedzinātas tika,
Un ... lasīt tālāk

Mēs neatpūšamies viens

No otra,

Mēs vienkārši nogurstam

Kopā.

Un tā mēs ejam pa dzīvi,

Saistīti un brīvi,

Kaut nespēt mums mūžīgiem

Kļūt,

Toties varam mēs laimīgi

Dīvaina dvēsele,

Zeltu tā neprasa,

Un dimantus nevēlās

Tā,

Sēž tā uz lieveņa

Lūkojās tālumā,

Tai zvaigžņotā brīnumā.

Un ko gan tai vēl,

Ja blakus ir tā,

Tā otra -

Es teicu Tev,
Cik jauka Tu,
Bet domāju,
Kā Tevi mīlu.
Tev kautri, kautri
Pieskaros,
Bet vēlos Tevi cieši klāt.
Es jokus dzenu ne par ko,
Bet sirds grib
Citu parunāt.
Uz rītdienu es ... lasīt tālāk

Iznāc man cauri,

Ja patiks atskaties,

Man ir vienalga,

Kādi Tev grēki,

Ja vēlēsies pieskaries,

Ka esmu īsts pārliecinies.

Tad iesim tālāk,

Lietus līst.
Tā vēlētos
Zem lietussarga
Ar viņu pastaigāt.
Tāds īsts.
Tā vēlētos
Par visu
Ar viņu parunāt
Domas klīst.
Starp nedrīkst un
Starp drīkst.
Un lietus līst,
Tāds īsts,
lasīt tālāk

Tu lūdzi man

Uzzīmēt mīlu,

Kā sevī izjūtu to,

Es uzzīmēju Tavas acis,

Nāc,

Aplūko

Sen jau mani vairs neiespārda
Mīla un dāsnums , rudens ko sniedz,
Tik vien kā pa pieradumam uz palodzes
Šūpoju kājas,
Lūkojot,
Kā kuro jau gadu uz pretējās mājas vientulības stikla
Klusi aukstas lāses ... lasīt tālāk

Tik septiņas notis

Un klavieres vecas

Skaņdarbs tik burvīgs,

Ka neraud pat sveces.

Pie loga stāv vēji

Un pārsteigti spriež,

Kā vienkārši pirksti

Laiku atpakaļ griež

Tā mīļi, ... lasīt tālāk

Kad ierunājas

Lietus lāses,

Sirds ieklausās,

Ko vēstīs tās debesu māsas.

Ar katru viņu vārdu teikto

Sirds sadzird

Dzīvē nepaveikto,

Sirds sadzird

Dzīvē nepateikto,

Tā saklausa