Closing_Time dienasgrāmata

Viss jau pie lietas,

Arī tas lietus,

Aiz loga kas slapina lietas.

Viss jau pie lietas,

Un mēs,

Savās vietās,

Aizņemti savām lietām.

Un nolīs tas lietus,

Un izžūs tās slapjās lietas, ... lasīt tālāk

Es vēlējos saglabāt

Tās izdegušās sveces.

Katra no tām sildīja

Savu zvaigzni,

Katrai no tām sava rītausma ausa,

Galvu pieglaudis plaukstai,

Lūkoju, kā parādās horizonts,

Kurš ... lasīt tālāk

Tā viņa arī savu atvēlēto laiku

Tur pavada,

Kā sunītis pavadā,

Laikā,

Kad ieklausīties tajā

Nepietiek laika.

Tā arī aizies tālumā,

Nesaprasta,

Kā pasta balodis,

Kas pavadījis ... lasīt tālāk

Es dzimu,

Un kopš brīža tā,

Pie Tevis eju,

Lai kādreiz uzlūgtu

Uz pirmo deju,

Ko domās dejojis jau

Simtām reižu,

Te mazliet greizi,

Nepareizi,

Te parāk strauji,

Dzimst gaisma,
Ausums nāk,
Es dodos pļavā,
Ar zirgiem parunāt.
Man zirgiem svarīgs pasakāms.
Bet nav,
Nav it ne viena,
Vēl vakarā to bija bars,
Bet neteicu es tad nekā.
Un tā nu dodos ... lasīt tālāk

Kad mana ēna

Ar Tavu atbalsi runā,

Es sastingstu,

Nekustos.

Ik mirklis tās sarunas

Zelta ir vērts.

Viss,

Kas saistās ar Tevi,

Man svarīgs un svēts.

Laimei jau nevajag daudz,
Vien kādu,
Ko mīlēt ir ļauts.
Kādu,
Par savu ko sauc,
Un kopā ar viņu audz.
Laime jau neprasa daudz,
Vien nepārstāt mīlēt,
Kādu,
Ar ko kopā ļauts zvaigznēs,
Kā ... lasīt tālāk

Mīlam,

Īsti nezinot, kad otru aizvainosim,

Dodamies sapņos,

Īsti nezinot, vai otru tajos nepiekrāpsim,

Runājam,

Īsti neapjaušot, ka vārdiem dzīvi varam iznīcināt,

Un tāpēc jau esam,

Mēs nezinām , jo nedodam,
Bet tikai saņemam,
Vienkārši peldam pa neziņas upi,
Un visu laiku zaudējam.
Zaudējam laiku,
Mīļus cilvēkus,
Zaudējam, zaudējam palēnām visu.
Varbūt tāpēc, lai kaut kad ... lasīt tālāk

Ieelpo mani,
Kā pēdējo reizi,
Tu jau zini,
Ka te nav vairs ko iesākt,
Kā palikt vien laiku niekojot.
Mēs dosimies tālāk,
Lidojot,
Sapņojot,
Tu nesīsi mani
Uz citām vietām,
Kur vērtības ... lasīt tālāk

Ik reizi,

Kad novelc

Vakara kleitu,

Es redzu tās rētas,

Uz muguras Tavas

Samtainās ādas.

Es jūtu,

Tu enģelis esi,

Kas atsūtīts man,

lasīt tālāk

Vietā, kur viļņiem dzīve beidzas,

Eju es lūkot,

Kā saule,

Noglāsta viņus,

Maigi,

Bez steigas,

Pirms izzūd tie,

Vēl nesen tik dzīvi

Un spēcīgie.

Tā reiz arī es,

Vairs ... lasīt tālāk

Tajās pašās zvaigznēs

Agrāk es savādāk lūkojos.

Viņas turpat, un šķiet

Nemainās.

Tik es skatos uz tām

Un neizprotu,

Kāpēc agrāk tās tuvākas šķita,

Un mirkļos, kad krita,

Es jau Tevi neizdomāju,

Ne man ko tik skaistu

Pa spēkam bij veikt.

Ik katros rītos,

No austrumiem dzītos,

Alkstu es redzēt,

Kā mosties Tu,

Dienās ik katrās,

Ilgojos es Tavu ... lasīt tālāk

Baltu un vieglu,

Kā sniegu,

Veru es adatā

Diegu.

Tu guli,

Es darīšu sapni,

Siltu un liegu.

Es jūtu,

Man izdosies,

Tā, kā vēlos,

Tam laikam bez tevis

Es nepiekrītu.

Viņš teic man,

Ka samīsi mani,

Kā kājas zāli un nezāli min.

Iemīsi zemē,

Kā nebijušu,

Un aiziesi tālumā prom.

Viņš teic man,

Un ko man vēl,

Kā mēnes gaismu,

Kas Tavām skropstām pāri

Laistās,

Un ko man vēl,

Kā siltumu,

Kas dzimis Tevī,

Apņem manu kailumu,

Un ko man vēl,
lasīt tālāk

Un kur gan paliek

Baltums,

Kad nokūst, pazūd sniegs ?

Vai no nekā tas radies,

Un nebūtībā iet?

Bet varbūt paliek sirdī,

Un sajūtams,

Kā prieks ?

Ak, ko nu ...

Tik vien,

Kā uzsmaidīji man,

Tik vien,

Un nu jau kuro reizi,

Es sirdī sajutu ko vienmēr gaidītu,

Un varbūt mazliet nepareizu.

Bet mēs jau zinam, ... lasīt tālāk

Kad nenāk miegs
Un rītu gaisma nevar sagaidīt
Tik dzīvi ornamenti
Runājas
Ar manu
Otru dzīvi.
Kad kopā blakus
Bijām divi.
Deg sveces,
Tā kā naktis tās,
Kas kopā dedzinātas tika,
Un ... lasīt tālāk