Closing_Time dienasgrāmata

Tai dienā, kad lietus lija,

Viņi to nemanīja,

Virs mākoņiem bija,

Kur saule un laime pavadīja.

Vesela diena, kā mirklis,

Pasakā brīnišķā.

Tik jauka un dzidra tā meitene bija.

Tā arī viņa ... lasīt tālāk

Ko tu ar mani dari,

Kā Tu tā spēj, kā vari ?

Es neatceros it ne vienu rītu,

Lai sirds tā pie kādas dzītu.

Ik vakaru domās,

Kā kamolīts blakus Tev saritinos,

Domās ap Tevi tinos un pinos,

Nav bijušas vēl kopējas vasaras,

Tik vienlaicīgi tālu un tuvu,

Starp nedrīkst un drīkst.

Divas sirdis pavasarī.

Ilgas un cerības

Uzkrāj laimes asaras.

Pavasaris teic -

Sirdis nedrīkst ... lasīt tālāk

Tu manā dzīvē ienāci,

Tik maigi, mierīgi un klusi.

Kā mācēji tu uzminēt,

Ka sirds pēc tādas gadiem ilgojusi ?

Tu stāvi,

Mazliet galvu manā priekšā kautri noliekusi,

Un nenojaut,

Kā ... lasīt tālāk

Es nezinu, cik mirkļu lemts

Kopā mums būt,

Bet zinu tie skaisti būs.

Pasaule tajos

Krāsaina kļūs.

Man naktī to teica

Tavas sirds dāvināts

Lillijas zieds

Un tagad es zinu kā smaržo tu,

Kad dzīve grauž,

Un liktenis uz ceļiem spiež,

Es pagriežos,

Uz Dieva pusi,

Par visu pasakos Tam klusi,

Un tālāk eju,

Uz savu pusi.

Drīz ziedi plauks,

Un es vēl būšu,

Es Tavā skaistumā
Glābjos.
Bez atļaujas.
Un vēl...
Es vakar peldējos,
Nē, ne Tavos matos,
Ne Tavos skatos,
Jūrā peldējos es.
Bēgu,
No pasaules,
Un skaistuma Tava,
Un lūdzu jūrai,
lasīt tālāk

Izrauties,

No dienām,

Vienādām kā viena,

Ieelpot

Sapņos elpoto,

Un zust,

Tā lēnām,

No tukšām ēnām, apnikušām,

Kā uzbāzīgām mušām,

Tevi līdzi paķerot,

Tie, kuriem tīku es,

Ir sirdij manai vienaldzīgi.

Un kuri manai sirdij tīk,

Pret mani vienaldzību raida.

Tā laikam iekārtots uz pasaules,

Kāds mīl,

Kāds citu mīlu gaida.

Un varētu jau ... lasīt tālāk

Cietsirdīgs laiks,

Cietsirdīgi cilvēki.

"Tev nebūs zagt"

Sen maināms ir uz " būs"

Tas tuvāk īstenībai būs.

Simtiem labumu, kas atsvešina mūs.

Bet kāds vēl naivi cer

Uz cūceni,

Ka ... lasīt tālāk

Viss jau pie lietas,

Arī tas lietus,

Aiz loga kas slapina lietas.

Viss jau pie lietas,

Un mēs,

Savās vietās,

Aizņemti savām lietām.

Un nolīs tas lietus,

Un izžūs tās slapjās lietas, ... lasīt tālāk

Es vēlējos saglabāt

Tās izdegušās sveces.

Katra no tām sildīja

Savu zvaigzni,

Katrai no tām sava rītausma ausa,

Galvu pieglaudis plaukstai,

Lūkoju, kā parādās horizonts,

Kurš ... lasīt tālāk

Tā viņa arī savu atvēlēto laiku

Tur pavada,

Kā sunītis pavadā,

Laikā,

Kad ieklausīties tajā

Nepietiek laika.

Tā arī aizies tālumā,

Nesaprasta,

Kā pasta balodis,

Kas pavadījis ... lasīt tālāk

Es dzimu,

Un kopš brīža tā,

Pie Tevis eju,

Lai kādreiz uzlūgtu

Uz pirmo deju,

Ko domās dejojis jau

Simtām reižu,

Te mazliet greizi,

Nepareizi,

Te parāk strauji,

Dzimst gaisma,
Ausums nāk,
Es dodos pļavā,
Ar zirgiem parunāt.
Man zirgiem svarīgs pasakāms.
Bet nav,
Nav it ne viena,
Vēl vakarā to bija bars,
Bet neteicu es tad nekā.
Un tā nu dodos ... lasīt tālāk

Kad mana ēna

Ar Tavu atbalsi runā,

Es sastingstu,

Nekustos.

Ik mirklis tās sarunas

Zelta ir vērts.

Viss,

Kas saistās ar Tevi,

Man svarīgs un svēts.

Laimei jau nevajag daudz,
Vien kādu,
Ko mīlēt ir ļauts.
Kādu,
Par savu ko sauc,
Un kopā ar viņu audz.
Laime jau neprasa daudz,
Vien nepārstāt mīlēt,
Kādu,
Ar ko kopā ļauts zvaigznēs,
Kā ... lasīt tālāk

Mīlam,

Īsti nezinot, kad otru aizvainosim,

Dodamies sapņos,

Īsti nezinot, vai otru tajos nepiekrāpsim,

Runājam,

Īsti neapjaušot, ka vārdiem dzīvi varam iznīcināt,

Un tāpēc jau esam,

Mēs nezinām , jo nedodam,
Bet tikai saņemam,
Vienkārši peldam pa neziņas upi,
Un visu laiku zaudējam.
Zaudējam laiku,
Mīļus cilvēkus,
Zaudējam, zaudējam palēnām visu.
Varbūt tāpēc, lai kaut kad ... lasīt tālāk

Ieelpo mani,
Kā pēdējo reizi,
Tu jau zini,
Ka te nav vairs ko iesākt,
Kā palikt vien laiku niekojot.
Mēs dosimies tālāk,
Lidojot,
Sapņojot,
Tu nesīsi mani
Uz citām vietām,
Kur vērtības ... lasīt tālāk