|
Peksas dienasgrāmata
Mierīgi, mierīgi, lēni un klusi Saule ir brīnumu radījusi, Maza pienene, pasmaidot mulsi, Rudens sākumā uzplaukusi!
Negaiss un ... lasīt tālāk |
.... Nevēlos pamosties, garām slīd sapnis, Sniegpārslām līdzi baltajā sniegā. Sapnis par tevi, kopā ar tevi, Pēc kuras sirds ... lasīt tālāk |
|
Sniegpārsla krita, izkusa, kusa, Kā skūpsts, kā rasas lāse uz lūpām. Kā asara dzidra, kā netverams sapnis, Kuru es mīlot sūtīju tev. Sniegpārsla krita, iekrita matos, Kā dimants, kā slīpēta briljanta dzirksts, lasīt tālāk |
Aizķepēja, aizķitēja Logu, jumtu spraugas, Izmīcīja kupenas, Iemaisīja raugu. Piegaudoja, pieauroja Ceļā visas akas, Atlocīja aizlocīja Meža taku takas. Sabradāja, ... lasīt tālāk |
Jūs domājat – noteikti vīrietis? Nē, viņš ir ikdienas daļa. Jūs noteikti sacīsiet – bērni. Nē, bērni ir dzīvības daļa, mūža rūpes un priecīgais skaļums. Bet sapnis zied tuksnesī smilšainajā, lasīt tālāk |
Piekļaujies bērzam un izdzer tā spēku – Pa lāsei, pa malkam –, Dzer droši, bērzs neskaudīs, Vien salapos cerībā zaļā, lasīt tālāk |
Vējš sirmā eglē smeldzoši vijoli spēlē… San līdzi tai spurainie čiekuri klusi, Un gaidās trīs koka satrauktā sirds. Kaut kur ziema atver savas dārgumu tīnes, Pārcilā sarmas lakatus, puteņa ... lasīt tālāk |
Tumsa nav mūžīga, Tā skauj tevi no visām pusēm, Bet pietiks ar vienu gaismas staru, Lai saprastu, ka nakts nav bezgalīga. Nepierodi pie tumsas. Tā nemanāmi tevi pazudinās, Sagraus cerības un sapņus, lasīt tālāk |
nežēlo sevi, ja sāp mācies iznīcināt un glābt. melo, taisnojies savā priekšā, draudi sev, zobenu ceļot. pati sev esi laiks - dārgs, nesavaldīgs. pati sev - uguns, kas pelnus kaisa. nozodz ... lasīt tālāk |
|