|
|
evana dienasgrāmata
|
Kādas ne pārāk nopietnas sarunas iespaidā sapratu, ka vismaz vienreiz dzīvē gribu aiziet uz tādu kārtīgu randiņu (vienā brīdī pēkšņi apjautu, ka nekad neesmu uz tādu bijusi!). Kamēr vēl varu. Nu, uz tādu, kur var kārtīgi uzpucēties un pretī atnāk ... lasīt tālāk |
|
Darbiem galu vēl neredzu, bet pati vainīga - nevajadzēja skriet uz tiem "randiņiem" atpūtas pauzēs, tad arī varbūt laicīgi būtu visu izdarījusi, taču šī vēl nav tā lielākā problēma. Man ir stress. Pat nezinu, kurš no maniem stresiem ir ... lasīt tālāk |
|
Nepatīk man "brīvdienu darbi", it nemaz nepatīk... Bet ko padarīsi? Priecē vienīgi tas, ka šādi darbi tomēr nav ilgstoši un nav regulāri, turklāt lieka (?:D) naudiņa arī nevienam par ļaunu nenāk. Vienīgi - pēc vakardienas lasīt tālāk |
|
Ilgi domāju, kā lai pareizi nosauc šo dienu - ne ta "melnā piektdiena" (13. datums taču bija jau vakar), ne ta "parastā" (pārāk daudz piedzīvojumu un pārdzīvojumu)... Atļāvos pasūtīt visu un visus un ļauties saldi sērīgai melanholijai ... lasīt tālāk |
The mobile phone you have called is either turned off or out of coverage...
Superīga diena. Telefons teju izlādējies (pēdējām spēka paliekām brēc pēc papildu enerģijas devas), bet lādētājs palicis mājās, un rezultātā esmu (tūlīt būšu) ... lasīt tālāk |
|
|
|
Ja es zinu, ko es gribu, taču nevaru to dabūt (vismaz šobrīd), vai tas nozīmē, ka man jāsāk gribēt kaut ko citu? Vai tomēr jāpaliek pie esošajām vēlmēm un jāgaida to piepildīšanās? Vai varbūt jāmēģina darīt arī visu neiespējamo (jo viss iespējamais ... lasīt tālāk |
- Diena sākusies ar kārtējo vitamīnu kaudzi (dažās dienās būšu izlietojusi teju vai mēneša devu) - skaisti sagrupētiem, dažādās krāsās... no dažiem pa pārītim, daži pa vienam, bet katrs atrod savu vietu manā organismā...:)
- No rīta ... lasīt tālāk
|
|
Precīzāk vairs nevar. Viens puspajokam, puspanopietnam pateikts vārds ir pilnībā izsacījis manu šābrīža stāvokli un dzīves apstākļus. No rīta pamostoties, nekad nezinu, kur vakarā būšu un ko darīšu. Dzīve uz koferiem. Piezemēšanās kādā vietā uz ... lasīt tālāk |
|
Moments of the day jeb piezīmes blociņā Šodien parāva mani smiekliņš... tāds smalki ķiķinošs un, galvenais, no visas sirds :) No vienas puses, iemesla smieties it kā nav, bet no otras - nav jau arī, par ko īpaši ... lasīt tālāk |
jeb dzimšan`sdienai raksturīgas pārdomas vārdadienā
Ar kolēģiem šodien sākām rēķināt, kuro vārdadienu jau svinu šajā kolektīvā... kā jau lingvistu pulciņš būdami, skaitļos sajukām un apjukām, bet tas arī nav no svara - galvenais, ka ... lasīt tālāk |
|
Kad nu pirmā darba nedēļa visai veiksmīgi gandrīz nostrādāta (darbu pietiekami, bet ne par daudz), pēkšņi piektdienas rītā mans dators paziņoja, ka ar mani vairs nesadarbosies. Ne viņam patīk tas, ne šitas... pat ar attiecīgo IT personālu atteicās ... lasīt tālāk |
|
Priecē apziņa, ka manā "jaunajā dzīvē" virtuālajai pasaulei paliek arvien mazāk vietas... tā vairs nav vajadzīga. Tukšums, kas bija reālajā dzīvē, tiek aizpildīts ar kaut ko citu - daudz jaukāku, patīkamāku, lietderīgāku. Dzīves mācības tiek ... lasīt tālāk |
|
Nakts vidū pār mani pēkšņi nāca apskaidrība: vajag uztaisīt tādu kārtīgu ģenerāltīrīšanu. Savā dzīvē. Aizmest visu lieko, izmēzt visus kaktus un pagultes, nomainīt dekorācijas, pārdalīt lomas. Būt sam sebe ... lasīt tālāk |
|
|
Šobrīd vairāk kā jebkad mācos būt pacietīga.
Mācos izbaudīt katru mirkli, lai kāds tas arī būtu/nebūtu.
Mācos novērtēt to, ko dzīve piedāvā, - visu.
Mācos vnk BŪT.
Un vai ... |
|
...jeb augusta atziņas: * Nosalu gan vakar, gan šorīt, kaut gan vēl tikai (jau?) augusts. Nespēju pierast pie domas, ka +20°C nav +30°C. Visi džinsi un džemperi vēl noglabāti dziļi skapī, bet laikam pamazām būs ... lasīt tālāk |
|
Dzeru brokastu tēju (kafiju esmu atmetusi - nevaru pateikt "nē" tikai 3in1 un Caffe Latte) un nevaru saprast, ko vilkt mugurā. Ārā lietus, bet sola diezgan siltu laiku (vēl joprojām). Pagaidām gan ir vēsi, vismaz 9. stāvā uz balkona. Džinsos ... lasīt tālāk |
...dzīve bez tādiem būtu garlaicīga. Vienmuļa. Un es nemāku dzīvot pa vidu. Es esmu vai nu uz paša augstākā viļņa (sēžu augstākajā virsotnē un baudu dzīvi), vai arī pašā dziļākajā bezdibenī (skumstu un žēloju pati sevi).
Ir viegli savās ķibelēs ... lasīt tālāk |
|
Šonakt klausījos lietus skaņās. Ne visu nakti, protams, bet kamēr iemigu. Un pēc tam, kad pamodos. Kaut kur pa vidu starp krāsainiem sapņiem līksmoja pelēkzilas piles. Vakar gribējās dejot lietū un izbaudīt veldzi pēc sutīgas dienas, bet sanāca ... lasīt tālāk |
|
Pēc visai laiskas piektdienas un tikpat laiskas sestdienas, svētdiena tieši tāda pati. Brokastu kafija šorīt gultā - man vienai pašai... pēc tam vēsa duša un laba pastaiga. Turpmākai dienai saulesstari un silta vēja pūsmas, izklaidējoša ... lasīt tālāk |
|
Šodien tāda slinkojamā diena. Silta un saulaina. Pilnīgi žēl, ka nebij` iespējas tikt līdz jūŗiņai (un nu jau vakars), toties leCskapī ir saldējums (Karlsons). Vui, nu, vairs nav. Ne darbā, ne mājās. (Būs jāapgādājas ar jauniem ... lasīt tālāk |
|
|
|
