UgunskuraKurinatajs dienasgrāmata

Ak.

Kad es vēl biju jauns onkulis( gadus 20 atpakaļ, strādājot korporatīvajā biznesā), man bija fantāzijas, cik būtu forši, ja biroja sekretāre visu laiku gribētu atdoties. Lai būtu kā traka uz seksu. Un visvairāk gribētu... lasīt tālāk

Vienmēr ir riebušies šitie svētki.

Visas sešas brūtes klakstina ar plakstiem un gaida nezin tur kādus tur brīnumus. Arī tās piecas (no tām sešām), kas skaitās precētas, tipa, iedomājušās, ka ar mani ir... lasīt tālāk

Atnāca palīgos Ēvalds, nosnidzis kā briedis, tikai bez ragiem, jo Ēvim nav kas uzliek. Tāds pats kā es - brīvdomātājs un neatkarīgais. Mēs kā tie neatkarīgie deputāti dzīvojabez atbildības. Dari ko gribi.

Stutējām pie sienas sekciju, svaru... lasīt tālāk

Vakar pilnīgi negaidīti apgāzās sekcija. Nebija jau nekāda jaunā. Čuru krāsā no padomju laikiem. Durtiņas skapīšiem cīkstēja, no stikliem palikuši tikai divi, viens kreisajā pusē, otrs pa vidu, bet zilā krāsā, jo nomainīts pēc viena... lasīt tālāk

Es gandrīz 100% esmu pārliecināts, ka Ziemassvētku egles ir vajadzīgas, lai varētu nofilmēt, ka tavs mīļotais kaķis iznīcina kādu sevišķi interesantu mantiņu, kas pārāk kārdinoši tur karājas. Ak jā, vēl var skaitīt pantiņus un... lasīt tālāk

Jau no skolas laikiem Viktors un Normunds bija sāncenši. Viena iemesla dēļ. Sandra bija smukākā klases meitene. Tā tas sākās. Puiši uzmanīja viens otru. Viņi uzmanīja arī Sandru. Gan viens no otra, gan no citiem pielūdzējiem. Tos... lasīt tālāk

Novilku trenūzenes. T-kreklu. Apenes. Paķēru pirmo ar acīm nortverto dvieli un aptinu ap vidukli. Baso kāju pirkstgali paslēpās krokzandelēs, kas kā jau universāls vissezonas apavu pāris atradās gatavībā pie izejas uz pagalmu.

Atvēru... lasīt tālāk

mīlas frontē joprojām bez izmaiņām

Kaut kā aizdomājos.

Par to armiju, kas Romas, Parīzes, Barcelonas u.c. metropoļu ielās uz zirgudeķiem tirgojas ar maziem eifeļtornīšiem, kolizejiem, aļa firmas zīmolu somiņām, pulksteņiem utt. Protams, ja uznāk lietus, tad... lasīt tālāk

Un tad es sapratu.

Uzminēju.

Ķirsīt88 - tu esi Gobzems!

Jes, es uzminēju. Feisbuka karalis, kovida drauds, supermens Gobzems arī ir šeit...

Aigaram kļuva skumji. Neizsakāmi skumji. Vasara pagājusi, rudens klāt, ne mīlestības, ne attiecību. Nekā. Vieni vienīgo tēriņi. Tad atcerējās par Ludmilu no astotā randiņa. Vienīgā, kam lietišķā pieeja lietām. Piedāvāja naudu. Jā, uzreiz... lasīt tālāk

lasīt tālāk

Jau pēc brīža Benedikts atslēdza sava dzīvokļa durvis kāda nama 3.stāvā un aicināja Amāliju iekšā.

-Ak! - Amālija pārsteigta atsēdās istabas malā, joprojām cieši turot rokās rokassomiņu un maisiņu ar saceptajām kotletēm.... lasīt tālāk

Visvarim bija neizturama dzīve.
Viņu vienmēr visi grūstīja, sita ar vāku, apmetāja ar dažādiem mēsliem, neviens neieredzēja, neviens pat negribēja pastaigāties, kur nu vēl draudzēties. Jo īpaši mājas tēvs Boriss, kas bieži vien... lasīt tālāk

Baraviku nebija.Tikai gailenes. Jā. Tāpēc nebiju mājās trīs dienas. Gaidīju kamēr izaugs. Neizauga. Apnika gaidīt, tāpēc atnācu mājās. Sieviešu mats uz pleca? Jā, mēs tur bijām vairāki. Visi sēņotāji. Arī sievietes sēņotājas. Varbūt kāda... lasīt tālāk

Novērojums.

Ieteiktu dažos lielveikalos ieviest apsargu, kas apsargātu esošo apsargu, savādāk:

- kāds tam var atņemt rāciju,

- tas tāpat nevienu nespēj noķert, jo ir pārāk vārgs, vai dūšigs, vai... lasīt tālāk

Pērtīķi, pims kļuva par cilvēkiem, pārvērtās par ēģiptiešīem.

Vakardiena tāda romantiska. Skaista un lietderīga.
Bijām četratā - es, alus, desumaizes un Titāniks.
Reāli piedzēros. Pēctam apraudājos. Tāds kuģis nogrima. Droši vien daudz alkohola bija virsū.
Uz tā Titānika laikam pilns... lasīt tālāk

Zvaigznes no debesīm.

Tur taču iespējami kosmiskie putekļi, radiācija un vēl trīsdesmit astoņi dažādas dzīvībai bīstamas lietas.

Jebšu dēļ mistiska meteorīta gabala esi gatava uz visu?

Domāt vajag.

lasīt tālāk