Kādreiz ,vienguļamā gultā , Varēja saldi gulēt divatā. Tagad ,divguļamā gultā, Vienam grūti aizmigt...:) |
Nometu dzeršanu. Nometu pīpēšanu. Nometu ragus. Nometu koku ...man to vairs nevajag...:) |
Visstiprākie ir Zvēresti, Kas doti Pirmā Aprīlī...:) |
Staigājot pa pludmali,sāku just vajadzību. Iebridu kāpās,bet pārdomāju, ja nu tur ir kāds nomaskējies natovietis, ka nesanāk šmuce. Vajadzību aiznesu uz mājām. |
|
|
Staigāju es pa šo dzīvi, Kā pa kapa maliņu. Nav nevienas dvēselītes, Kas man atnes aliņu...:) |
Pilns mēnesis. Tukšas runas. /Joga Pļū/ |
Daudzbērnu ģimenes pārsvarā ir trūcīgas, jo ģimenes galva citu neko neprot. /Joga Pļū/ |
Kad miglā pazudusi tuvība, Es gaidu,ko teiks mana sieviņa. Tā nočukst līdz ar vakarvēsmu- Es sievas izstrādājums esmu...:) |
Man dzīvē nav nekādu moku, Ar trakiem es uz vienu roku. Ar dulliem,savukārt,pa labam Un neskatos uz sejām skābām...:) |
|
|
Skaidrojošā vārdnīca Vaivari - jautājums |
Skaidrojošā vārdnīca Sausserdis - nežēlīgs cilvēks |
Skaidrojošā vārdnīca Jo jo - ka tavu māti! |
Sākumā bija plika mīlestība, Tad tai palika auksti Un viņa pieprasīja ūdeles kažoku. /Joga Pļū/ |
MEŽĀZIM ir sieva kaza, Kurai saprašana maza. ŪDENSVĪRS ar vieglu smīnu Ūdens gultā iedzer vīnu. ZIVIS neķer pliku āķi, Ko tām izmetuši pāķi. AUNAM dūša paliek pilna, Kodes noēdušas vilnu. Tā ir patiesība skarba- VĒRSIM ... lasīt tālāk |
|
|
Aiz gara laika nav Kur dēties, Varbūt man ņemt Un iemīlēties?...:) |
Sēž princis,lūpu uzmetis, Draugs,baltais zirgs, zem zemes. Par daudz tai dzīvē apkārt jāts, Bet paša kājas nenes:) |
Var dzīvot mierīgi Un klusi, Ja sirds ar ērkšķiem Apaugusi...:) |
Es izkratīju sirdi, Tagad tā ir tukša. /Joga Pļū/ |
Pa pauri tam, Kam vairs nav prāta, Ar cūkas lāpstiņu ...bez kāta...:)) |
Skaidrojošā vārdnīca: Atspere-huligāns |
|
|