|
|
joga dienasgrāmata
|
Tikko tu domā Ka laimi tu turi, Tā aizskrien kā Velns ar vējlukturi...:)) |
|
Cik jauka ir šī pasaule, Ik rīts man prieku nes. Kā pirmā uzlec saule, Aiz viņas lecu es...:)) |
|
|
|
Sen jūrā grimusi ir saules sakta, Vien skumjas domas galvā brien, Jo atkal man bez dzimumakta Ir vienam gultā jāielien....:)) |
|
To dienu atcerēšos es, Ak velna milti! Tai nevien svārki bij, Bet arī kilti.....:)) |
|
Es sīkos krūmos līdu klusu Lai savu sirdi vieglotu. To redzēja vien kāda muša Un atlaidās uz mielastu...:) |
|
Iepīkstos es balsī Vārgā- Saule spīd,laiks celties, Dārgā...:)) |
|
No veciem diega galiņiem Man uzadīja lelli. Iet karsts pa visām maliņām, Es baidos nolikt ķelli...:))) |
|
|
|
Par pirmām divām sievietēm Man sen jau skaidra lieta, Bet arī trešai, kaulainai, Būs manā dzīvē vieta...:)) |
|
Kā Reihstāgs Tu sākumā turējies, Pēc neilgas cīņas gan kriti. Man atlika savākt tās trofejas, Ko aizbēgot atstāja citi...:)) |
|
Kad vārnas ķērc, tad lakstīgalas klusē. /Joga Pļū/ |
| Šī ir atbilde uz ierakstu "..." |
|
Es sasniegšu krastu, Jo peldu es labi, Kaut liktens ir lēmis Lai noslīkstam abi...:)) |
|
|
|
Dzeru tējas Suspensiju, Gaidu savu Puspensiju...:)) |
|
Ja priekš sevis Nedzīvosi, Citiem maz tu Prieka dosi...:)) |
|
Peld sviestmaizes kafijas jūrā, Ar desu,lasi un sieru. Ir jādaiļo ikdiena sūrā, Kas paēdis,vienmēr par mieru...:)) |
|
Izmisumā griežu Vēnas, Pagrabā aug tējas Sēnes...:)) |
|
Piedzimsti,lai dzīvi beigtu, Lamājies,lai salabtu. Apprecies,lai sāņus steigtu, Atceries,lai aizmirstu...:) |
|
|
|
Cerēju es uz Fen šui, Gala rezultātā H.....:)) |
|
Reiz piedzimu ar karotīti mutē Un laimes kreklu mugurā. Es nemācēju savu dzīvi stutēt, No visa tā vairs nav nekā...:)) |
|
Es mierīgi sēdēju nodabā savā, Domāju domu,smagu kā svins. Vējš ,nerātnis,durtiņas atrāva vaļā Palika doma,kā skurbinošs vīns...:)) |
|
Tad,kad dzēru bērzu sulas, Es par to pat nedomāju, Toties naktī,reizes piecas, Podam vāku virināju...:( |
|
