|
To dienu atcerēšos es, Ak velna milti! Tai nevien svārki bij, Bet arī kilti.....:)) |
|
Es sīkos krūmos līdu klusu Lai savu sirdi vieglotu. To redzēja vien kāda muša Un atlaidās uz mielastu...:) |
|
Iepīkstos es balsī Vārgā- Saule spīd,laiks celties, Dārgā...:)) |
|
Vai šodien parakstīsies Tu, Uz kokletēm un Minetu?...:))) |
|
Mīlēties uz Munameģi, Aizbrauc tikai Veci ģeķi...:)) |
|
Es esmu nobriedis Uz riestu, Jo vietām nedabīgi Briestu...:) |
|
|
Salauztu bultu sirdī neiešausi. /Joga Pļū/ |
|
Kaut kas man šodien Aizdomāties liek- Kā sliktās meitenes Pie lielām olām tiek...:)) |
|
Pa kaplodziņu ielaidās Pie manis gulbis balts. Cik žēl,ka tā nav fermere, Bet kaut kāds puisis stalts....:((( |
|
No veciem diega galiņiem Man uzadīja lelli. Iet karsts pa visām maliņām, Es baidos nolikt ķelli...:))) |
|
Kā neons tumsā Spīdēja Tavs pauris, Tev matu nebija, Ar to mums viss Bij cauri...:)) |
|
Pazūd ziemas Saltā elpa, Siltāka kļūst Dzīves telpa...:)) |
|
Vislabāk akā spļauj gudrais. /Joga Pļū/ |
|
Par pirmām divām sievietēm Man sen jau skaidra lieta, Bet arī trešai, kaulainai, Būs manā dzīvē vieta...:)) |
|
Solveiga mīlēja Pēru, Gaidīja ilgi un dikti. Kad kāju tas mājās spēra, Ar sirdi tai palika slikti...:)) |
|
Kā Reihstāgs Tu sākumā turējies, Pēc neilgas cīņas gan kriti. Man atlika savākt tās trofejas, Ko aizbēgot atstāja citi...:)) |
|
Kad vārnas ķērc, tad lakstīgalas klusē. /Joga Pļū/ |
|
Pavasarim bārdas nav, Tas ir puika zaļš. Viņam visu laiku stāv, Patīk muzons skaļš...:)) |
| Šī ir atbilde uz ierakstu "..." |
|
Es sasniegšu krastu, Jo peldu es labi, Kaut liktens ir lēmis Lai noslīkstam abi...:)) |
|
Ja sieva skaista būs Un arī ļoti gudra, Tā karaliene kļūs, Bet nevis darba Skudra...:)) |
