joga dienasgrāmata

Licis malā

Sētas slotu,

Izklaidējos,

Kā nu protu...:))

Ar pleznām gurdi vēzējot,

Jo spārni sen jau neklausa,

Peld kaijas, skumji tērzējot,

Uz Nekurzemi laimīgo...:)

Labāk pamosties vēlāk,

nekā nekad.

/Joga Pļū/

Es neprotu mierināt sevi

Ar labo,

Bet, toties,man veikla

Ir kreisā.

Priekš manis šī darbība nav

Nekāds tabu

Un droši es aizeju

Reisā!...:)

Lai zibens nosper tos

Neliešus,

Kas liek mums grozīt

Pulksteņus!...:))

Es pamodos naktī no tā,

Ka man bail,

Ar asarām acīs un

Pilnīgi kails.

Vēlāk gan nedaudz pie

Siltuma tiku,

Banānu mizas es virsū

Sev liku..:))

Tauriņdeja,

Uzlūdz dāmas.

Vakarā,

Pēc Panorāmas...:))

Jaunībā tas stāv uz vietas,

Vecumā tas lēkšot sāk.

Agrāk tā bij nieka lieta,

Tagad vairs tā nesanāk...:))

Koka zarā

Vārna viena,

Saka man-

Būs laba

Diena!...:))

Ceļgali ir gluži cauri,

Biksēm lieku ielāpus

Man, lai neatsistu pauri,

Nācās staigāt četrrāpus...:)

Kad es Tev vienreiz tikšu klāt,

Kad es Tev vienreiz maukšu,

Kā zivs Tu manīm peldēsi

Ar vēderu uz augšu!....:)

Kā pludiņš upē peldu es,

Pa viļņiem un pa vējam.

Es nebaidos,lai straume nes,

Tik zivs var noraut lejā...:))

Saule spīd,tas nav uz labu,

Zudīs aukstums,kusīs sniegs.

Siltums pārveidos pat dabu,

Gaisīs viss mans ziemas miegs...:))

Trūkst krāsu manā

Dzīves dārzā,

Jo mana dzīve

Ēzeļkrāsā...:))

Kā Noass es būvēšu šķirstu,

Tik šķirstu to zemē liks.

Uz pasaules galu gaidot,

Tur gulēšu vientuļš un pliks...:))

Es kaitēt sev cenšos

Cik spēju.

Es vienmēr spļauju

Pret vēju...:))

Kā kādreiz teica

Senie jūdi-

Vairs dzīves nav,

Ir tikai sūdi...:(

...un ar iztaisnotu

Kāju,

Dzīve sper pa

Žākļa stāju...:))

Es jūtos kā niecību niecība,

Kā pīslis,kas skumīgi kunkst,

Starp dižajām saprāta liecībām,

Kas nomodā vienmēr par mums...:)

Noskaitījis rīta

Psalmus,

Ķeršos kulstīt

Tukšos salmus...:))