|
|
lapsene0306 dienasgrāmata
|
Gribēju es laimītei lūgt mazliet, To pašu mazāko, kas ir. Tādu, kurš prot manai sirdij līdzi just, Neprasot un saprotot. Ko dot siltā pavasarī un rudenī apskaujot. Pacelt mani, ja paklupšu es reiz, Un ... lasīt tālāk |
|
Veru grāmatas vāku Un pirmo lappusi lasīt sāku. Tur rakstīts par Tevi, Par to, ko Tu mums devi. Tur rakstīts par jūru, Kur vakarā norietot saule Sārtu ugunskuru kūra, Tur rakstīts par putniem, ... lasīt tālāk |
|
Dzeja nav burtu salikums pareizs, Skaisti vārdi, ko aizmirsīs rīt. Iekaltas frāzes, atskaņas, pēdas, Rindas, ko mācējis uzrakstīt cits. Dzeja nav bailes no kritikas skarbas, Dzeja ir dvēseles lidojums ... lasīt tālāk |
|
Ar prātu saprotu es visu, Bet sirds man saka citu. Šaubas iezogas pa vidu, Sajauc prātu, nemiers tirda, Visam cauri ... lasīt tālāk |
|
Pavasaris nāks, kokiem lapas plauks, Mani pie tevis strazda dziesma sauks. Saule sildīs, sniegpulksteņi zvanīs, Iezvanīs tie manā sirdī pavasari. Ar jaunām cerībām pamatus es likšu Un ar jauno ceļu galā ... lasīt tālāk |
|
|
|
Nedomāju es vairs daudz, Rudenī tas ir man ļauts. Reizēm trakas domas galvā nāk, Atliek tikai plānus kalt. Rudens tas jau nav vēl viss, Vēl var drošiem soļiem atvasarā brist. |
|
Vasara uz beigu pusi iet, Rudenim tā roku pretim sniedz. No rītiem rasas pērles mirdz, Nevar basām kājām zālē nirt. Pīlādzītis , sārtvaidzītis, Šūpo ogas dienvidvējā. Ozols zīles zaros taupa, ... lasīt tālāk |
|