|
|
lapsene0306 dienasgrāmata
|
Ar prātu saprotu es visu, Bet sirds man saka citu. Šaubas iezogas pa vidu, Sajauc prātu, nemiers tirda, Visam cauri ... lasīt tālāk |
|
|
|
Tas pieder tikai man, var kādam patikt vai nepatikt, bet tas ir mans. Eju cauri jaunām zināšanām, daudzām pārdomām un dzīves analizēšanai. Manas neveiksmes un pārbaudījumi mani ir darījuši stiprāku. Man nav jāslēpjas un nav ... lasīt tālāk |
|
Debesis tik zilas, upes plūst uz jūru, manas domas lido pie tevis. Būs atkal kāda nakts, kad nostāsies pie manas gultas, jutīšu tavu siltumu. Tas būs kas neizskaidrojams, neaptverams, bet tā atkal būs mūsu satikšanās, kuru nav spēka ... lasīt tālāk |
|
Tik jauka un saulaina diena, nevar taču sēdēt istabā. Nolēmām izvēdināt pelēcīgo ikdienu. Aizbraucām pusdienās uz Mazo Ansi, pasēdēt pie dabas. ... lasīt tālāk
|
|
Būtisks esot sarunu temats, protams, bet tas vēl neko nedod. Skaisti runāt protam gandrīz lielākā daļa, izliekamies par tiem kas mēs neesam. To prot gan sievietes, gan vīrieši. Pēc vajadzības pat prot tēlot muļķītes, vai arī tēlot ... lasīt tālāk |
|
Nu cik tad var? Rakstīt par zvaigznēm, kuras izgaismo manu ceļu, pa kuru vakaros ar savām domām es eju pie tevis. Par saulrietiem, kuri vakaros skaisti iegrimst jūrā, bet no rīta atkal parādās no mākoņu malas. Par miglas un rasas rītiem, kuros ... lasīt tālāk |
|
|
|
Pašā augšā atliek nospiest pogu, un visos pakāpienos uz leju viss tiek izpildīts. Katrs trīc par savu krēslu, tāpēc pat ar mieru pildīt ... lasīt tālāk
|
|
22.marts 20:09
Agrs pavasaris, bet gaisa dārzu tehnika visu dienu cītīgi strādāja. Dzina vagas un stādīja kartupeļus. Varēsim atkal gaidīt jauno ražu. |
|
Ak pavasar, ak pavasar tu visiem prātus jauc! Vairākas dienas jau var manīt, ka oho notiek lielas pārmaiņas. Daudzi tīko pēc dzidra, avota ūdens un ... lasīt tālāk
|
|
|
|
Tas jau pasen, kad uzrakstīju patiesu notikumu vistu kūtī, kuru izstāstīja man darba kolēģis. Smējāmies mēs ilgi par gailēnu, kurš tēloja baigo ... lasīt tālāk
|
|
15.marts 21:22
Ir likteņi tik daudzi, kurus dzīve lauž un lauž. Cilvēki cenšas tam pretim turēties un nepadoties, pārvarētas melnākās naktis un pelēkākie rīti. Uzaustot saulei pamazām nakts melnums aizmirstas, jo ir taču dota vēl viena diena. Nemiers ... lasīt tālāk |
|
Cirks visapkārt, smiekli nāk, Klauni rāda ko tie māk. Muti brūķē, naudu kabatās tie stūķē, Sev un visām brūtēm. Dzīvo šie tik zaļi, Kamēr biksēm noplīst gali, Beigās paliek pliki zvani. |
|
Pavasaris nāks, kokiem lapas plauks, Mani pie tevis strazda dziesma sauks. Saule sildīs, sniegpulksteņi zvanīs, Iezvanīs tie manā sirdī pavasari. Ar jaunām cerībām pamatus es likšu Un ar jauno ceļu galā ... lasīt tālāk |
|
Vakars, auto traucas pa lauku ceļu, kurš vijas līkumu līkumiem, spēlē mūzika radio. Ceļa abās pusēs meži un lauki, retums, kur spīd kādas lauku mājas ugunis. Vienīgais gaismas stars no auto gaismām, ceļam kurš drīzāk atgādina kā ... lasīt tālāk |
|
Saulaina, skaista diena, bet palasot kārtējos izteicienus nākas domāt, ka ar cilvēkiem tomēr nav kaut kas kārtībā. Vienmēr vajadzīgs kāds, kuram klupt krāgā. Es neesmu nevienā no oho komandām, bet paklausoties kā vienas `` dāmas`` noliek kādas ... lasīt tālāk |
|
Ko gan darīt, ja nenāk miegs naktī? Muļķības tad galvā lien un uz papīra uzliktas tiek. Reiz kāds man teica, Mugurkauls ... lasīt tālāk |
|
|
|
Šodien pavasarīga, bet drūma diena. Aizbraucām ar māsu uz kapiem pie mammas, aizdedzinājām svecītes. Mammas nav jau ... lasīt tālāk
|
|
Jaunībā mums nav laika, vienmēr darbs, steidzamies, kur nu vēl visi citi darbi. Tagad ir laiks, nav nekur jāsteidzas var padomāt, pakavēties atmiņās. Izrādās, ka atmiņas ir tās vērtīgākās ko dzīve cilvēkam var atstāt. Šodien sastapos ar ... lasīt tālāk |
|
25.februāris 10:37
Adresāti nesaprotot, raksta un raksta, bet kur tad palikuši visi tie kuri visu saprot? Ja jau saprotat, ka raksta to kas citiem neinteresē, tad jau dota iespēja likt lietā savas zināšanas un talantus. Iespēja dota, bet neredzu ... lasīt tālāk |
|
Puisim rokas trīc, Grūts ir iestājies tam rīts. Mēriņu tas meklē, Lai tam velnam liet var peklē. Velns to dīda, velns to krata, Nav vairs puisim cilvēcīga skata. Prāts no galvas izkūpējis tā kā dumi, ... |
|
|
|