Apskāviens

Cik liela nozīme var būt tādai vienkāršai darbībai kā "apskāviens"!

Es šodien par to domāju... klīstu atmiņās.....

Pirms pirmo reizi tikāmies, pie sevis es domāju - es nezinu kāds Tu esi, bet skaidri zinu, ka gribu Tevi apskaut un samīļot. Tik vienkārši. Pirmais bija tāds draudzīgs apskāviens, kad satiekas pazīstami cilvēki, kas kādu brīdi nav redzējušies. Pieklājīgs un vienkāršs. Taču vēlāk sēžot Tev blakus, Tu apliki man roku apkārt .... es atbalstīju galvu uz Tava pleca un arī apskāvu. Es jutu kā mani vilka Tev tuvāk....es jutu kā skauj mani vēl ciešāk, ik pa brīdim dzirdot grūtsirdīgu nopūtu. Es sēdēju Tavās skavās un biju apstulbusi par to cik ļoti tāds mīļš apskāviens Tev ir bijis vajadzīgs. Un apstulbusi arī par savām sajūtām...ja man ir dvēsele, viņa noteikti bija atradusi ko sev līdzīgu. Sajūtas sajaucās kopā kokteilī, kas rada drošības sajūtu, mieru un māju sajūtu.... kā tā var būt? Ir nācies reizēm saprast, ka ir lietas, ko neapjaut "cik ļoti" Tev viņas ir vajadzīgas, kamēr nesaskaries ar tām. Tu vari staigāt un nezināt, ka sprandas muskuļi ir savilkti, bet pēc masāžas, kad viņi ir atlaisti un atslābināti - Tu saproti, ka patiesībā tā būtu jābūt vislaik. Ka ir tik labi, ka nevelk plecus un nesāp galva....Un te tāpat ... es nebiju zinājusi, apjautusi, ka šī drošības un miera sajūta man tik ilgu laiku ir iztrūksi un, patiesību sakot, ir diezgan nepieciešama.

Biju aizmirsusi, ka apskāviens var būt TĀĀĀds, kura laikā ne tikai tu dod, bet saņem arī atpakaļ daudzreiz vairāk. Ka ir tik labi būt azotē un apstādināt laiku uz kādu brītiņu. Ka var aiztaisīt acis un izbaudīt ar visām savām ķermeņa šūnām - ka neesmu viena, ka otram esmu vajadzīga...ka savā veidā esmu "mājās". Un nav vajadzīgas nekādas sarunas, vārdi...šis apskāviens izsaka visu abiem. Ir labi...ir tik ļoti labi.

Ar katru reizi, kad tiekamies un apskaujamies, sajūta tikai pastiprinās... sajūta, ka apskāviena laikā notiek kāda neredzama ķīmija un daļa manis ēteriskā formā sajaucas ar Tavu, kas vairs nav atšķetināma. Ir tik laba - tāda miera un māju sajūta. Brīžiem pat gribas teikt, ka šāds apskāviens ir savā veidā dziedniecisks. Mēs dziedinam viens otru, aizvietojot gūtās aizvainojuma, vientulības, nesapratnes traumas ar mīļumu, siltumu, sapratni un piederību. Pēc katra apskāviena es jūtos vieglāka un pateicīgāka par to, ka esi manā dzīvē.

Un tiem, kas lasīs šo ierakstu-es novēlu, lai katram, kuram vajag šādu apskāvienu rodas iespēja tādu arī saņemt...lai katram ir otra mājīgā azote, kurā paslēpties un justies piepildītam.

Dziesma, kas ir viena no manām mīļākajām un kas patiesībā šo savā veidā raksturo ar dziesmas vārdiem: Depeche Mode "Enjoy the silence"