|
lapsene58 dienasgrāmata
Man ir draudzene, kura mani pazīst daudzus gadus, bet vislābāk mani pazīst mana gulta. Viņa zina visu par mani, gan manas bēdas, gan manus priekus. Viņa zina ko es pa miegam sapņoju un ko nomodā domāju. Visās dzīves situācijās viņa ir man blakus, ... lasīt tālāk |
Svētki būs pagājuši vienos izklaides braucienos. Apskatītas daudzas vietas, pastaiga gar Gaujas krastiem, pastaiga gar jūru un apskatītas liepas pie Katvaru ezera. Dzerta kafija un ēsti pīrādziņi pie dabas. Vakaros patīkams nogurums pēc ... lasīt tālāk |
Man arī tāds nelabs niķis, nevaru pakaļu pacelt no krēsla, sēžu tikai oho. Kamēr te sēžu tulpes dārzā uztaisījušas patvaļu. Ja jau es viņas nekopjot, sarunā un aiziet no mana dārza projām. Palikušas tikai dažas, kuras nav ... lasīt tālāk |
|
Pavasaris dabā, pavasaris galvā, mežā un pļavā. Naktī sapņi neliek mieru uz nedarbiem tie sauc arvien. Gribās ar tevi būt uz takas vienas, kura gar upi stiepjas. Kur rīta agrumā upes ūdeņos savus ziedus mazgā ievas. Kur upes ūdeņi steidzas uz ... lasīt tālāk |
Visi ieplānotie dienas darbi šodien izpalika. Sen nebiju bijusi Gulbenē, tad nu braucām apskatīt kas tur ir mainījies. Ieplānotos darbus taču varu padarīt kādu citu dienu. Diena tik negaidīti silta, varētu teikt karsta. Labi, ka lielākā ... lasīt tālāk |
Pavasaris jau pumpurus raisa, bet šodien ziema tiem virsū sniegu kaisa. Izskatās, ka abi sacensības taisa, kurš kuru uzvarēs. Vienīgā saule var izšķirt sacensību gaitu. Laiks rit tik ātri, te ziema, te pavasaris un vasara nav ... lasīt tālāk |
Kā jau viemnēr, telefona zvans, gaidi, braucam, pa ceļam izdomāsim uz kuru vietu. Vienojāmies, ka aizbrauksim līdz Vecpiebalgai un Inešiem. Daba tikai pamazām sāk mosties, protams ūdensrozes vēl Vecpiebalgā nezied. Nospriežam, ka ... lasīt tālāk |
Pamodos piecos no rīta, dzirdu aiz sienas pamodusies kaimiņiene, taisās uz darbu. Piecos divdesmit viņa dodas pa kāpnēm lejā, iedarbina mašīnu un gaida meitu. Tā jau daudzus gadus viņa ceļas piecos, tas daudzus gadus bija arī mans ... lasīt tālāk |
Visu laiku tiku dēvēta par senākās profesijas pārstāvi, biju jau ar to samierinājusies, jo kādai jāstrādā arī tāds darbs. Tiku kaunināta par saviem gadiem un meklēšanos oho. Tagad lasu, ka es tāpat kā citas tieku iedalīta pie minoritātēm. ... lasīt tālāk |
Šorīt atverot oho acīm priekšā pazibēja Pūciņas dienasgrāmatas ieraksts par vīriešu kastrēšanu. Sapratu tas nav tiešā nozīmē, bet gan pārnestā. Ieraugot tādu virsrakstu man prātā nāca sava pieredze saistībā ar ... lasīt tālāk |
Man, kā parasti mīlestības dienā ir svētku vakars, jo šajā dienā ir dzimšanas diena manai meitai. Šogad izdomājām, ka taisīšu vakariņas, meita un mazmeita nāks pie manis. Meitas kolēģes darbā apspriedušas, kur ... lasīt tālāk |
Oho esot žurkas, bet ko tad var izdarīt žurkas? Pagrauzt, bet kad kuģis slīkst, ko dara žurkas? Štrunts ar žurkām, jo ir taču arī citi dzīvnieki, kuri prot slepus aiz mugurus citiem neredzot iekost vai likt sprunguļus ratos. Prot cilvēkus ... lasīt tālāk |
Parunājos vakar ar sev pazīstamu sievietei par dzīvi. Mūsu uzskati daudzās lietās sakrita, runas raisījās raiti un viegli. Nospriedām, ka dzīvē vajadzīgi pārbaudījumi, kaut tie grūti un šķiet sākumā kāpēc tie man. Pārbaudījumos cilvēks aug ... lasīt tālāk |
Jaunais gads savu gaitu uzsācis, atsēžos, paņemu un šķiru dzīves grāmatas lapas no kuras nāk atmiņas viena aiz otras. Skat, tur redzu savu nedrošību un neticību, kura liekusi pie zemes. Uzspīd tad atkal kāds mazs saules ... lasīt tālāk |
Uzlādēju baterijas, kādam laikam atkal pietiks enerģijas. |
Svētki beigušies, jūtos atkal, kā ielikta dzīvnieku būrī, kuram četri stūri. Var staigāt no viena stūra uz otru stūri, palūkoties pa logu, kas notiek ... lasīt tālāk
|
Viss, zaļie Ziemassvētki pagājuši, vispār jau aizskrējuši. Dāvanas saņemtas, tiku pie Zanes Daudziņas grāmatas, tagad vakari paies lasot, nebūs jāskatās filmas. Zinot manu attieksmi pret humoru tiku pie Ādama un Ievas, kuriem ... lasīt tālāk |
Labu laiciņu nebijām runājušies ar dēlu, jaunie taču aizņemti darbā. Vakar bija tas lielais runāšanās vakars, vairākas stundas. Viņš man divdesmit gadus jau dzīvo Skotijā. Atcerējāmies, kā notika viņa aizbraukšana no ... lasīt tālāk |
Tas laiks sen jau pagājis, esmu piecēlusies kājās un savu ceļu es skaidri redzu. Nevar vairs mani sāpināt vai ar dubļiem apliet, jo vienkārši tie man nepielīp. Tos dubļus var gaidīt, tie, kuri ir pelnījuši. Man ir dota tā laime, ... lasīt tālāk |
Kā jau vienmēr viss notiek ātri, zvans un braucam. Laiks drūms un lietains, man tā īsti nemaz negribējās šoreiz braukt, bet tomēr saņēmos un taisījos uz Rīgu. Tādā drūmā, lietainā laikā, nekādas labās bildes arī nesanāks, bet izdevība ... lasīt tālāk |
|