Bērnības atmiņas...

Gan jau kāds vēl atceras, savā laikā, katrā sevi cienošā gatronomijas veikalā bija nodaļa, kurā pārdeva sulas. Sulas no 3-litru burkām tika salietas tādos lielos konusveida stikla traukos. Tie konusi bija tādā kā statīvā, kas griežas un pārdevēja varēja pagriezt vajadzīgās sulas konusu un ieliet glāzē, tā saucamajā "graņonkā", pircējam viņa izvēlēto sulu. Atkarībā no gastronomijas veikala lieluma, sulas bija lielā vai ne tik lielā izvēlē. Sulu nodaļa parasti bija lielā cieņā, lai tiktu pie sulas bija jāpastāv rindā.

Sulas bija dažādas – ābolu, vīnogu, persiku, aprikožu, plūmju, bumbieru, ķiršu, reizēm pat granātu. Un sulas bija 100% dabīgas, bez jebkādiem konservantiem un aromatizatoriem. Bet ārpus konkurences, protams bija tomātu sula. Kā šodien atceros, glāze tomātu sulas maksāja 10 kapeikas. Uz letes, pie sulu statīva parasti stāvēja arī trauciņš ar sāli un blakus glāzē tējkarote. Citi dzēra tomātu sulu bez sāls, citi ar sāli, es tai skaitā. Granātu sula laikam bija visdārgākā, ābolu un plūmju šķiet maksāja kādas 15 kapeikas, vīnogu laikam 18-20 kapeikas.

Dabīgas, garšīgas sulas par cenu, ko varēja atļauties visi.

Jā, nu bija tādi laiki..:)