Sanija_ dienasgrāmata

Atļauties ziedēt , Atļauties nolīt lietū, Atļauties vējam, Atļauties priekam būt. Pārsvītrot nogurumu, Uzšķilt sevi no jauna, Ik rītu, ik ... lasīt tālāk

“Es gaidīju tevi, meit. Piesēdi.” Brūnās, grumbotās plaukstas lobīja pupas. Raža šogad nebija bijusi laba, daļa pākstu bija pelējušas, daļa - tārpu saēstas. Pirksti nesteidzīgi vēra vaļā mizu vāceles, vienu pēc otras ... lasīt tālāk

Šorīt, pirms darba, iegriezos Maximā iepirkt dārzeņus darba vajadzībām. Kā vienmēr, laika rezerve neliela, lai paspētu uz darbu laikā. Skatos, pārdevēja papildina biešu krājumus. Jauki, pie sevis nopriecājos. Viņa, lai ... lasīt tālāk

Tu atnāci pie manis nu jau otrām lādzēm.

Ar acīm mirdzošām - un mirdzot rokassprādzēm.

Bij kastaņlaiks. tie paukšķēdami plīsa.

Un kļuva pēkšņi žēl, ka dzīve ir tik īsa.

Tik tiek, cik gaismu ... lasīt tālāk

Lūgums Dievam.

Es lūdzu, lai atņem manu lepnību, bet man atbildēja"Nē".

Lepnību neatņem, no tās atsakās.

Es lūdzu izārstēt manu uz gultas gulošo dēlu, bet tas man sacīja: "Nē".

Dvēsele ir mūžīga ... lasīt tālāk