Lapsa18 dienasgrāmata

Reizēm ne tikai dvēsele jālutina, bet arī miesa.Ir dazàdi veidi, kà palutinàt miesu:pirts(mans sestdienas prieciņš), baseins....un profesionāla masàža.

Sprandu gadà reizi palutinu ar ... lasīt tālāk

Dīvainàs tikšanàs ilgāk paliek atmiņā.Bijàm laukos un nolēmu nostaigàt kàdus 5km.Mani atrunàja, teica, ka sestdienàs pilns ar medniekiem.Dzinèjsuņi vēl Ćiepu nokodīs, domàs, ka ... lasīt tālāk

Mēs visi kaut ko gaidàm!

Visu dienu izbaudu mūsu sarunu:strádáju un smaidu, pat izdomáju plánu, kà vakarà viņu ķircinàšu.

Màjup steidzos, jo gribu àtri izvest suni, sagatavot uz àtru roku ... lasīt tālāk

Es gaidu tavu zvanu.Šīs vakara sarunas mani mulsina .Mana dvēsele alkst pēc tava balss maiguma.

Es nedzirdu, ko tu stàsti, es baudu tavu balsi.

Liekas esmu ieskauta tavas balss siltumá, gribas paildzinát ... lasīt tālāk

Portàlá kàda jauna sieviete lūdza aizdot uz 3 stundám lácīti bērnam uz izrádi.Daži apsolījás aizdot.

Man ļoti sen uzdàvinája ļoti lielu làci, abi mazbērni ... lasīt tālāk

Pilsēta ietinusies miglas plīvurà.Sniega nav un laikam arī nebūs.Cilvēki nesteidzīgi dodas màjup.

Sastopu pazińu, un viņa pieklàjīgi pajautá:

-Kà iet ?

Pasmaidu un atbildu:Labi!

-Vai ... lasīt tālāk

Kas ir aizsniegti griesti?

Apziņa, ka par zemiem.

Un kas ir noķerts vējš?

Tas, ka par lēnu skrien.

Kas ir sveloša sàpe?

Ziņa, ka nesadzīst.

Un, kas ir tava paša mūžs?

Braucám uz mežu ...vienkàrši mierīgi paelpot rudenīgo gaisu, izkliegties un izsmieties.

Es baidījos pazust meżà un bieži viņam zvanīju.Protams telefonà

dzirdēju viņa smieklus:Es tak ... lasīt tālāk

Káds ir domàjis par cietumu.Tu esi telpà, tu zini , ka esi šeit, jo pats vainīgs.

Tev iedos ēst, atļaus nomazgàties, pagalmà pastaigàties, dažreiz káds tevi apciemos.

Dzīvē mēs ... lasīt tālāk

Cik daudz plàksteru dzīvē esmu izmantojusi?

Daudz...Pláksteri var uzlikt uz sagriezta pirkstas, sūrst, bet tu dari tàlàk, tu ignorē, bet tad no plàkstera pil asinis.

Ko nu ?Pláksteris ne ... lasīt tālāk

Cik dažu galvás daudz neparastu domu.Ātri visiem tàs kļūst pieejamas.Mēs totálá neziņà esam dzīvojuši un to neesam zinájuši.

Ko to? Ak , nezinat?Palasiet oho dažu dalībnieku izcilos ... lasīt tālāk

Es ienàcu telpà un tikai ar acu kaktiņiem viņu ievēroju, jo mani ļoti interesēja briļļu ietvari.

Pagriezos un nopētīju sieviņu:viņa bija vienkàrši, bet tīrīgi saģērbusies, ar roku pieķērusies spieķim.Es sapratu, ... lasīt tālāk

Nedzīvo pagàtnē, dzīvo tagadnē.Tik viegli pateikt un tik grūti izdarīt.

Bet ko darīt, ja pagàtne ir īstà dzīve, bet tagadne ir tikai parodija .

Tagadne man nepatīk, jo tà katru mirkli aizved ... lasīt tālāk

Pēdējo mājas saimniekuAntonu apglabāja viss ciemats , jo viņa brālis neieradās.

Brālēns man stāstīja , ka bēru laikā noticis neparasts atgadījums:mirušajam uz deguna uzlikuši brilles, tās momentā noslīdējušas, kāds ... lasīt tālāk

Divatá ar sevi.....Palamájies , neviens neiebilst, aizmirsti, neviens nepasmejas, aizgulies-neviens nemodina, gaidi un ....pati izdari, samīļojies ar spilvenu , kad gribi ....skaties TV un kad gribi

Raudi, kad gribi - ... lasīt tālāk

Visu laiku galvā skan Dīvaiņa vārdi:Bet tu vairs neatnāksi.

Ciemojos pie brāļa un apjautājos par viņu kaimiņu.

Brālis negribīgi sāka runāt , un viņa teiktais mani ļoti pārsteidza.

Lūk , ko brālis izstāstīja.

Tikšanās ar Dīvaini.

Mani urdīja neapklusināma ziņkāre.

-Kāpēc cilvēkam jāatsakās no lielpilsētas dzīves un jāpārceļas uz nomaļu lauku sētu. Kādus noslēpumus mājai grib uzticēt Dīvainis.

Paulīnas dienasgrāmata. Neticu ... lasīt tālāk

Burvīga diena.Saule, debesis skaidras, skaidras....

Jàbrauc lapas grábt un ķirbjus glábt!

Visi pie dabas! Baudám sestdienu!

Vai ir labi vienmēr atklàti un patiesi izteikt savas domas?

Kàpēc man radàs tàds jautàjums?Izlasīju no rīta gudru domu.

Esmu centusies dzīvē mainīties, taču to varēju izturēt kàdu ... lasīt tālāk