vientulaaa dienasgrāmata

Nevienam ļauna nevēlēju,

Un sliktu centos nedarīt.

Ja arī citi mani pārprata,

Tad manas vainas nebija.

Tik apvainojums manī sēž,

Ka laiku vadīji ar citām

Sievietēm, kas bija plikas.

Un aizrautīgi ... lasīt tālāk

Nav, kas mani pažēlo,

Maigām rokām apmīļo.

Reizēm šķiet – nav vairāk lemts

Sirdīm kopā saskarties.

Arvien augstāks mūris top

Arvien aukstāks sirdij skats.

Jā, tas pats,

Arvien tas pats

Nedzirdēju neko,

Ko Tu man teici.

Neklausījos tajā,

Ko citi teica man.

Neredzēju Tevi

Brīdī svarīgā,

Vairāk biji manā

Atmiņā.

Atmiņā, kas

Realitāti aizēno.

Jūras viļņi ... lasīt tālāk

Es sitos,

Kā muša pret stiklu,

Lai atrastu izeju.

Tu tikai noskatījies

Un smējies.

Par to, ka nemāku

Es no dzīves

Labumu citādāk

Ņemt

Kā tikai pati,

Visu pati,

Neviens ... lasīt tālāk

Es vārdus atstāju pagātnē,

Lai vieglāk dzīvot

Tagadnē.

No Tevis gan es gaidīju

Dažus,

Lai vieglāk salauzt

Melu važas.

Izkliedētu manas bažas

Par īstenības dvašu,

Kas reizēm smacē ... lasīt tālāk

Ņehoķela ja ķebja abiģiķ.

Dura ja bila,

Što paļubila ja ķebja,

Razbavif sļozi radastju,

Što vstretjila tjebja.

I tak vsjegda,

I vnofj ja radujus,

Kogda ot sljoz spasaješ

Ti menja,

I ...

Bet no otras puses,

Varbūt nebija tās

Otrās puses,

Kas nejauši ziemas laikā

Satikās.

Varbūt mirklis tikai

Pasmējās,

Nezinot, cik sāpīgi

Tas izvērtās,

Tai naivai meitenei,

Kas ...

Es pazaudēju Tevi,

Bet atguvu sevi.

Svētki paiet.

Kā ierasts,

Bez Tevis.

Skumjas paliek,

Kā ierasts,

Pie manis.

Neatbildēts jautājums vien,

Nafig asaras lien.

Ja Tevis nav ...

Reizēm var būt arī tā:

Jāsatiek, lai izšķirtos

Jāpieaug, lai izprastu,

Jāatskatās, lai ieraudzītu,

Jānomirst, lai piedzimtu,

Jāsaslimst, lai saprastu,

Jāiemīl, lai gribētos turpināt

Dzīvot.

Iespējams, man vajadzēja

Satikt Tevi,

Lai beidzot

Ieraudzītu pati sevi.

Iespējams, lai pašu dzīvi

Ieraudzītu krāsās citās.

Tomēr laiks tik nepielūdzams

Skrien uz priekšu,

Ka nesaprotu

No otras puses,

Nav ko raudāt.

Jo nekas nav bijis,

Tikai ilūzijā viss grimis.

Sapnī celts

Un pret mūri velts.

Bezjēdzīga cīņa šī

Ar neaizsniedzamo, bet

Iekārojamo…

Vīrieti ... lasīt tālāk

Gribēju būt sieviete,

Kura būs Dieviete

Savam Vīrietim

Vislabākajam.

Tomēr Viņa

Sieviete

Bija

Krieviete, kura

Cēli nēsā

Titulu

Dieviete

Varbūt arī neteicu

Ka mīlu Tevi,

Varbūt arī aizmirsu

To būtiskāko sacīt.

Varbūt arī mocījos

Es lielās slāpēs

Pieskarties, mīlēties, skūpstīties,

Tomēr zināju

Kam lemts, tas notiksies.

Taureņi manī

Plivina savus spārnus.

Dullie izpletuši tos.

Izliekas par vanagiem esam,

Kas ziņu asiem

Knābjiem nesam,

Grib pateikt man

Ka mīla tā,

Ak Dievs, kā sāp!

Viss gāja savu gaitu,

Ierastu un raitu,

Bet nāci Tu,

Un pārvērti.

Ir jau tā

Ka kājām gaisā,

Bija grūti

Tomēr pamazām es

Pieaugu.

Lēni, Sāpīgi,

Pat skumji…

Brīžiem ticību ... lasīt tālāk

Biju dūra,

Jo smējās par mani

Jūra.

Tā nemanot un nezinot.

Tikai pēc laika sevī to

Saprotot un noraudot

Asaru.

Atceroties vasaru.

Gribēju aicināt

Tevi uz deju.

Bet kā parasti

Mulsi aizklāju seju

Lai neredzētu

Manas izraudātās acis tu.

Vien atspulgu.

Tas vīd un smīn no tagadnes

Un raugās,

Lai nelien mīla