|
Laimonis dienasgrāmata
Ceturtdiena 06-01-2005 00:27 |
|
1 19 |
Tēks, cik man zināms lecot no vecās pirtiņas jumta varēja labi ierakties margrietiņu dobē kur ome bija izlikusi mēslu čupiņas :)
Tomēr sēžot ābelē ābolus ir grūtāk dabūt nekā stāvot uz zemes. Pietam trepes ir ļoti laps izgudrojums, kas to būtu domājis ka cilvēks ir tik gudrs. Vaidzētu nomainīt sarūsējušo drāšu žogu dārziņam, savādāk vietējie 10-gadīgie exploreri nāk pēc nodevām uz ķiršu, plūmju etc laiku.
Parasti paliekot pa nakti dārzā būdiņā kāds sisinātājs ielido telpā un riņķo apkārt, netālu no sliekšņa ir kameņu pūznis, vismaz caurums zemē kurā lido kamenes. Sav laik lapsenes bija pažobelē labi iekārtojušās. Siltumnīca kļuvusi tik maziņa pēdējo 15 gadu laikā, savlaik es tā varēju pa viņu skraidīt šurp turp, tagad tikai pagrozīties un nedaudz uzmanīgi pastaigāt. Galvenais pie plēvju nomaiņas neuzkāpt un naglainu dēli, no tā nemirst, paliek tikai atmiņas :)
Šogad kurkurūzu vālītes nenogatavojās, parāk auksta vasara bij. Nau vairs neviens trusis ar kam atdot lakstus, nor suķīc.
Bet katru gadu mēs ejam meklēt laimi zemeņu vagās, tas par mammu, tas par tēti, tas par vēderu un tas par omu.
Grāvītis ar izžuvis, ūdeni nevar vairs na haļavu ņemt no blakus esošā urbuma, bij jauk viet kur ar plostu pabraukāties un kurkuļus ķert.
Pat spradzenes augu grāvīša malā.
Atgriežamies nākošgad.
|
lifesworthliving: ai kaa sagribeejaas zaljaa zaaliitee paguleet un maakonjos paskatiities...vasara... #1 2005-01-22 14:27
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|