Leiputrija.

Esot tāda interesanta zeme, ko saucot par ``Leiputriju``. Tajā zemē esot ķīseļa upes ar mannas putras krastiem. Nezinu, kur tā atrodas, bet spriežot pēc dažu teiktā cilvēki tādā ir pabijuši. Tajā zemē esot spoguļi, kurā skatoties cilvēkam šķiet, ka viņš nenoveco un ir mūžīgi jauns un skaists vai skaista. Pēc skatīšanās tādā spogulī patīk pasmieties par citiem, kuri noveco līdzi saviem gadiem. Tikai ir viena nelaime, citi taču redz to īsto seju, ka arī viņš noveco. Dažs varot tajā ``Leiputrijā`` satikt sievietes, kuras visu izmaksājot un vīrietis var justies, kā ķeizars. Būšot tagad vīriešu kustība VK, kuri dosies uz to brīnumaino zemi, kurā viņus ar atplestām rokām, naudas makiem un kājām jau gaidīs balti, pūkaini eņģeļi. Jānovēl tikai veiksmi viņu ceļā uz laimi.