Dažas pārdomas

Jau kādu laiku vēroju apvainojumu ping-pongu starp dažiem vietnes lietotājiem... kādreiz domāju, ka tikai pusaudži tā atbrīvojas no negatīvās enerģijas. Toreiz virtuālā pasaule manā dzīvē ienāca epizodiski, lasīju ziņas, žurnālu rakstus, meklēju atbildes krustvārdu mīklu risināšanā. Daudzi žurnāli vēstīja par jaunu meiteņu salauztām dzīvēm virtuālas apsmiešanas dēļ - bulīmija, anoreksija, sevis sakropļošana, pašnāvības... Tagad man jau saulrieta gados jāsaskaras ar ko līdzīgu, bet traģiski to neuztveru. Protams, ir nepatīkami lasīt aizvainojošu komentāru, vietne piedāvā izvēli to dzēst ar piebildi, ka šo lietotāju var bloķēt. Diskusijā neiesaistos, izdzēšu, domāju liks mieru. Seko otrs komentārs, dzēšu to un izmantoju vietnes piedāvāto izvēli šoreiz bloķēt. Es neko sliktu nevēlu šim virtuālam vīrietim, es Tevi nepazīstu, Tu man neesi radījis nekādu traumu, es tikai izmantoju vietnes piedāvātās iespējas, jo man bija nepatīkami lasīt Tavus komentārus. Es nevēlos sākt aizvainojumu ping-pongu!