Par biksēm

Dažādu tautu kultūras atšķiras. To labi raksturo parunas. Vienai tautai ir paruna par uzvedību - neļauj sevi pieķert ar nolaistām biksēm! Tas īpaši attiecas uz politiķiem. Vienmēr atceries, ka tā draiskā meiča var būt konkurentu nolīgta, lai sabojātu tavu reputāciju, aizvestu uz telpu ar kamerām un iedvesmotu novilkt bikses. Tā nu tava karjera pagalam, vēlētāji novēršas, sieva šķiras un paņem visu mantu... atliek sev padarīt galu.

Citai tautai atkal mēdiji sāk apspriest interesantu pašvaldības sēdi. Politiķis kameras priekšā ar sejas izteiksmi, kas atgādina runci pie krējuma poda, izpilda dažas neparastas kustības, cenšas apturēt kolēģu runas plūdus un ātrāk beigt jautājuma izskatīšanu. Nākoša rītā sociālos tīklos pamanu politiķa piezīmi - par redzēto spriediet paši pēc savas samaitātības pakāpes! Laikam jau esmu samaitāta, ja domāju - kļuvi nepacietīgs, laikam jau gribēji to sēdi beigt, lai beidzot varētu vismaz bikšupriekšu attaisīt... Var jau būt, ka rūgti maldos, tā pēdiņa tur bija butaforija, lai kolēģes un tautu lieki satracinātu, tāds joks ... mazs teātrītis, tu taču apzinājies, ka nevar nepamanīt tās dažas lietas! Te ierunājās mana nesamaitātā iztēle...