labrīt visiem godīgiem cilvēkiem!

gribēju pastāstīt par čuguna virtuves piederumiem.

karoč, pusmūžs klāt, jādomā kas un kā nonāk puncī. un lasu, skatos, mācos... uzzināju par to, ka pannām un cepeškrāsns traukiem ir jābūt no tērauda vai čuguna.

oukei, domāju. doma pārvērtās pirkumā.

nopirku ukraiņu ražojuma čugunniekus, bet viss nav tik vienkārši.

ir nepieciešams t.s. "seasoning", nepiedegamās un aizsardzības kārtas uzklāšana.

tātad, atkal pie mācīšanās no zinošākiem, video pamācības.

panna 10+ kg, vāks. pasākums kārtīgs. pulēju, tīrīju, birstes mocīju. soda, sāls, karsēt. atkal. atkal, līdz tīrs vismaz vizuāli čuguns. paņemu lupatiņas, nopērku viskarstumizturīgāko eļļu, sasmērēju visu kā slidenāko zivs dupu un krāsnī iekšā. uz 250 grādiem hlibic, taimeri uz divām studām tik tik. un... gaidam!

smird, dūmo, eļļa kūp. slānis veidojas. tā piecas reizes, sāk izskatīties... es melnāku krāsu nezinu, bet virsma vairs nav poraina pēc visām izdarībām, bet gluda, nevis kā spogulis, bet matēti gluda.

nu, tātad so, jāmēģina. uzzināju, ka jātestē ar omleti - uzcep un ja nonāk nost kā no stikla, nekas nepielīp, lieta darīta.

un... nav. izrādās omlete jācep savādāk, speķis vai sviests kārtīgi jāsakarsē, tikai tad olas jādauza iekšā. oukei...

un viss aizgāja. labākais trauks manā mūžā. smags kā ceļamkrāns, bet darbojas "ierīce" nevainojami.

grūtāk bija ar "dutch oven" pīli. visu laiku nāca ārā arvien jauna rūsa. es jau sāku nopietni apsvērt elektrolīzi, lai to metālu dabūtu vaļā no rūsas. no kurienes tā visu laika nāca āra, tā arī gudrs netiku. bet puleju, berzu, tīrīju, sāļoju, sodēju un... sanāca!

beidzot materiāls gatavs priekš seasoning. izturīgākā eļļa nopirkta, lupatiņas pie rokas, garastāvoklis savā vietā un darbs panesās atkal. krāsnī iekšā, grādi augšā un gaidīšana pacietības režīmā. vienu reizi, otru reizi, vēl un vēl un IR! mana čuguna pīle perfektā izskatā! bet jautājums paliek, vai ir darba kārtībā.

uz vietējo zemnieku veikaliņu pēc gaļas, sūnīc līdzi, labs garastāvoklis līdzi. kārtīgs, trekns, ādains gaļas gabals ir tūtā. prieks neizmērojams.

mājās abi ar sunci klāt, krāsnī gaļu iekšā... gaidam, laiku kavējam, viens ar kaulu no veikaliņa, otrs ar mūziku.

paiet divas stundas.

kas notieks tagad ir izšķirīgs jautājums.

un IR! viss ir lieliski, nepiedeguši, smaržo pa visu māju.

bet tagad jāgaršo. sev gaļu ar speķi, suncim ādu ar speķi. garšo uz visiem simts!

iesaku. nav viegli, protams ar nepiedegošiem ir vieglāk, bet ja pieliek pūles ir veselīgāk un viss darbojas brīnišķīgi.