Kad par karstu

Neveru aizmigt, vēsi pēdām. Uzvelku zeķes. Joprojām nevaru aizmigt. Paliek par karstu. No segas apakšas izbāžu kāju. Pēc laika iebāžu atpakaļ, nosala. Atkal par karstu, novelku zeķes. Nometu malā segu un pārvelku sev pāri pledu. Tikai pulkstenis trīs. Sāku spēlēt telefonā spēlīti. Četros atkal mēģinu aizmigt. Galvā sāk skanēt dziesma no 90-tajiem. Cenšos atcerēties izpildītāju. Nesanāk. Man vēl bija kastete ar grupas dziesmām. Aizmiegu. Modinātāju nedzirdu, bet dažas minūtes pēc tā pamostos. Pēc pāris stundām uzzinu, ka viens telefonā bija atslēdzis skaņu. Ar pirkstu uz to nerādu, nelamāju un nebubinu. Sevi saudzēju! Nē, skaņu neatslēdzu netīšām naktī. Bet vakarā vajadzēja atslēgt uz pāris stundām. Dziesma neliek mieru visu dienu. Līdz, vakarā nākot no darba, atceros grupu. Uzreiz kaut kā palika vieglums galvā. Nāk miegs. Iešu gulēt.

youtube.com/watch?v=uKCWAJ-5MWo