nu, tāāāā...

ot sarakstīju es vakar vagonu un vēl divas puškas ar tekstiem. šmidziņa vakar bija. paldies katram, kas izturējās ar respektu un nenolamāja mani no matiem līdz kājām par mani.

āpāc, cik es postus sadevu...

bail skatīties, bet pazīstot pats sevi, šmiga mani gandrīz nekad nepadara nadīgu, ka staigāt un kašķi meklēt, bet atlātāku, es pat kļūstu spējīgs anekdoti pastāstīt par savu dzīvi. iekšējā noslēgtība atkāpjas.

Men Checking Out Abroad For Love And Modern Women Are Upset.

man parādīja šito klipu. kā mēms uz brīdi... ievēro cik draudzīgs ir vīrietis, kas saka visiem ļoti skaidro faktu, ka austrumeiropā sievietes ir ne tikai skaistākas un iznesīgas, bet pat raksturi ir citi.

vnk laipnas. es ieeju veikalā kūciņas tur nopirkt manējiem svētkos, kko un es pirmārt saņemu smaidu un tikai tad mēs abi atveram muti.

kkas tur ir zudi. viņi ir visi tur kā sirseņu bars viņam uzbrukuši. man pacietības tam nepietiktu. viņam pietika. respekts par to vien. es zinu, ka esmu nesavaldīgs kādu brīdi... es vnk neizturētu. es sāktu šaut atpakaļ.