grūti nepadalīties

bērns atkal ieguva uzvaru valsts sacensībās kādā no disciplīnām.

bez jokiem, jūtos viņas dēļ lepns.

tās stundas, dienas, kad sēdējām ar garlaicīgiem domrakstiem, aritmētiku, mākslām, mūziku atkal un atkal dod augļus.

lai cik var likties skarbi, ka es nepieņemu atzīmes zem astoņi... es saku, atnāksi ar septiņi, paņem mūsu suni un ej gulēt ar vilkiem mežā. tas ir joks un es to saku draudzīgi, bet tad viņa tā sāk censties un kad tu redzi kā viss sāk sanāk jebkurā priekšmetā... vairs nav bail palaist putnēnu dzīvē.

ir parādījusies pašdisciplīna. macībām vajag tik maz laika... tikai pāris stundas intensīvāka darba un viss, viss parējais laiks ir tavs, tavai bērnībai, taviem draugiem. tikai izdari nepieciešamo, nepaslinko.

es viņai prasu kadu reizi: "kā tu justos, ja tu pēkšņi no skolas nesaņemtu pateicības rakstu, medaļu? tet... es raudātu."

kāda tā ir atšķirība starp mani un viņu. es viņas vecumā gandrīz vispār vairs skola negāju, septītajā klasē man nereti bija aliņi somā grāmatu vietā. vidusskolu es pabeidzu sēžot latgalē solā vakarskolā ar jauniešiem, kas... bija labāki, godīgāki un labsidrīgāki kā es varēju iedomāties dzīves pabērnus. bet man ir 33 gadi. un es sēžu vienā klasē ar viņiem. visa mana dzīve bija mana izvēle. ta man likās, tam es ticu. pat ja apstāļi "spēlē" pret tevi, tu vari.

tāpēc es sīcim lieku stradāt, padarīt tik garlaicīgos darbiņus mājās. jā, nepatīk. ļoti labi zinu, ka nepatīk. bet kad tie padarīti, slogs no kakla prom un pēkšņi dzīvība jūtas kā brīvība, kad ir padarīts vajadzīgais. bet kad ir paslinkots, tas viss krājas uz fiziskā un garīgā kakla kā aizvien grūtāk panesami slogi.

man bija daudz laika pārdomāt visādus cilvēka esības jautājumus - kāpēc netaisnība un kā ļaunums var eksistēt. es zinu, ka cilvēks kāds pie sevīm domā, ka desmit baušļi viņu ierobežo. bet... no kā?

ir kaut viens labs darbs, ko tev aizliedz Dieva likums?

tas aizliedz tikai to, kas nav labs. ja tā, tad ka tas tevi ierobežo?

man saka, ko tu tik daudz klusē. es neklusēju, tu vnk nedzirdi, jo es pats ar sevi intensīvi runāju gan mežā, gan mājās, gan skatoties uz tevi. dialogs nekad neapstājas. pat ne sapņos.

"pēc viņu augļiem jums būs pazīt viņus..."

maza, bet svarīga daļa mācības