pārsteigums

Kad jau liekas, ka visu esi redzējis, izjutis un pārdzīvojis, tā teikt - gatavs no visa atbrīvoties, mierīgi gaidīt rindu uz izkūpēšanu caur skursteni, notiek kas tāds..

Vienkārši iegāju veikkalā nopirkt pāris šķidros ziedus.Šampānietis saucas.Kāpēc pāris?A kas to lai zin.Varbūt uz atvadām uzreiz, a varbūt pašam pēdējo reiz...Laiki tādi sarežģīti.Mēs jau slimojam ar tām kaitēm, ar kurām tikko sāks slimot mūsu vecāki.Ar to nepietiek - jau bērnu bērni sāk slimot ar visu to pašu...Aj, atkal es te par cepuri , kad jāstāsta par plaušām.Atvainojos.

Tad nu pārdvēja saplēstajās džinsu biksēs noliecās kaut ko kārtot apakšējajā plauktā.Es jau viņu zinu, ne pirmo reizi redzu tai veikalā.Un attiecības mums savstarpēji labas.Pēc katra pateiktā "lūdzu" atbildēju "paldies"...Atkal es no tēmas nost.Vārdu sakot, džinsas bija tādas, ka kļuva redzami stringi, pareizāk sakot = to augšējā daļa.Mugurpuses, protams.Kas tur ko brīnīties būtu, it kā nekad stringus nebūtu redzējis.Bet viņai pat tā šaurā šņorīte, zūdošā starp dibena vaigiem, bija tamborēta lielām acīm.Lai nu ko, bet no tamborēšanas es ko saprotu.Tik daudz gadu te tamborēju, ka varētu piedalīties čempionātā..

Nesot šķidros ziedus mājup, apcerēju, kāda gan izskatās stringu priekšpuse.Tai pašā mirklī apjēdzu, ka viagru šovakar nevajadzēs...