pārdomas un iespējams mazs(a varbūt arī ne mazs) rants. varbūt. rakstīšu un tad manīs.

es laboju tikai kļūdas, ko pats pamanu. nepamanu, ij nelabojas.

gan šis, gan citi ieraksti ir "dzīvais" šoUs.

eju agri, jo agri no rīta un tas ir mans pārdomu laiks, bet arī vēli vakari. tumš parasti ir tad un arī tad. šorīd es domāju par tiem visiem imperatoriem. par varu. par to varas daudzumu, kas kāda rokās nonāk. arī par naudu. bet ne īsti par naudu, bet par to, ko ar to var izdarīt.

džefs bezos no amazona ir multimiljardieris. es mēģinu iztēloties, ka ir valdīt pār vienu piektdaļu cilvēces un būt triljonāram. jo to pat kvantitatīvi nemaz nevar racionāli salīdzināt ciparos. un tomēr, nesajukt prātā. savās vēlmēs, neļaut saviem motīviem nonākt šreijā. un pieredze rāda, ka noteikti indivīdi vnk sajuka galvā - nero, kaligula. bet viņiem ir prestati - augusts, jūlijs, marks aurēlijs. cilvēki, kuriem ir grūti aptverama iekšējā disciplīna. tik stipra, ka neskatoties uz to, ka tu vari darīt vnk jebko - nogalināt ko gribi un tev nekas par to nav, atļauties ko vien ienāk prāta un to var, sekot katrai izlaidībai un izvirtībai, kuru sirds vai miesa iekaro un to var dabūt un tomēr... nedarīt to.

atturība, temperamenta balanss.

kāds(nesauksim vārdā) guļ pēc pārgājiena, bet turpināsim domu...

jā, par temperamentu.

kāpēc ir tā, ka auguši vienā vidē, saņēmuši to pašu audzināšanu - labāko no vislabākā, viens sasniedz dzīvē to, kam mēģina citi līdzināties(jūlijs), uzraksta pārdomas tik dziļas pats sev(marks aurēlijs), ka tūkstošiem gadu vēlāk cilvēki to studē un atrod domu graudus sev pašiem, esot pavisam citā laikā un vidē, bet cits... dara tādas nelietības ar sev piešķirto varu un savas dzīves laiku, ka šo cilvēku mēģina izdzēst no historiskām annālēm pat vienaudži. dara tādas cūcības, ka līdzcilvēki grib izsvītrot tevi no dzīves esības, no pašu atmiņas.

kas un kad notika? un man ir versija.

viss notika pamazām. viena vaļība pēc otras. tad vēl. tad vēl kaut kas. un pamazām laikam izzuda iekšējās morāles robežas. tad izzuda vispār vai kļuva par grotesku morāles perversiju. (nero)

piekaut sievu, ka viņa zaudē tavu paša bērnu vēderā. tad nosist dusmās viņu vēlāk pašu. apprecēt vīrieti. tad likt viņu kastrēt. tad izrādīt šo einuhu visiem publiski. tad arī viņu dusmās nosist. tad aizdedzinat pilsētu un rakstīt poēmas. kādā vafelē cilvēka prātam ir jāaiziet, lai nokļūtu kaut līdz vienam no šiem groteskajiem dzīves punktiem?

un atkal, manā prātā nak prestats - tie paši gēni, tā pati cilts, ka minimums, līdzīga izglītība, izcelšanās un cik cits dzīves ceļš.(jūlijs)

kaut tāda lieta kā maršēt ar leģioniem līdz ģermāņiem un 55. gadā pirms kristus uzcelt pirmo tiltu pār reinu ar saviem leģiona inžinieriem un karavīriem. dzīvot tadās pašas teltīs ka tavi centurioni, ēst to pašu ēdienu, ko tavi leģionāri, būt līdzās ar saviem karavīriem katrā kaujā.

tilts pār reinu

kā vienu gēnu cilveks var būt disciplinēts līdz savai būtībai, bet otrs izvirtis visos savos ceļos līdz savas dvēseles dziļumiem? man liekas, soli pa solim. kam seko cilvēks tas viņu tur noved.

kā vienā ģenetiskā laukā ir iespējamas tādas atšķirības personas dvēselēs?