Karma.

Visu laiku mācos būt , uz vienas nots, ar dvēseli.Jūtu, ka solis ir veikts.Man gribas darīt otram labu, bet , nu jau nepieķeru sevi pie domas, ka varbūt , kādreiz, atcerēsies.Man vairs to nevajag, jo esmu atkal pārvarējusi savu ego.Man gribas palīdzēt sevis dēļ, varbūt, atvainojiet par lepnību, jūtos tuvāk visumam.........Bet , varbūt, attīru karmu?...Bet vai to , maz, var attīrīt?....Zinu, es tāpat turpinu barot savu ego.Visu dzīvi mans egoisms ir licis kāpt uz grābekļiem, līdz sapratu...ir jāmainās.Sevis dēļ.

Tā nu es šodien filozofēju, bet ātri sapratu, ka veicu tikai mazus bērna solīšus pareizajā virzienā.Ziņās rādija Lietuviešu ārstus, kas palīdz pierobežā dzīvojošiem Ukraiņiem.Riskējot ar savu dzīvību.Tie ir cilvēki, kas nedomā , bet dara.Es , kā deputāts, tikai gudri mācos muldēt.Daudzi cilvēki saka, ka neskatās slikto, jo mainīt vienalga neko nevar, kam velti savus nervus bojāt.UN tad ir sajūta, jā , esmu aita.Vienīgais, laime, atrodos siltumā.Bet cietums baida.Tāpēc, paldies cilvēkiem, kas uzdrošinās , vismaz cenšas, ko mainīt.Un nebaidās kāpt lielus soļus, neviss tipināt maziem solīšiem, skatoties pa malām.