Ceļš pie sevis

Ejot Santjago ceļu, Francijas posmu, biju ceļā pie sevis. Sākumā biju neizpratnē, kas šajā ceļā ir tik īpašs, kādas īpašas domas jādomā ejot, lai saprastu lietas būtību vai arī, ka neesmu pietiekami reliģioza un nesaprotu neko. Taču pēc tam viss nostājās savās vietās, jo ejot vienkārši ļāvos. Biju šeit un tagad. Kā gids teica, esam puzles gabaliņi, katrs savādāks un katrs piemērots šai situācijai, lai mācītos viens no otra. Iecietību, līdzcietību, sniegtu palīdzību un atbalstu, kad nepieciešams. Ceļā bija dažādas situācijas, kas mijiedarbībā ar citiem, ļāva saskatīt savas gaišās un arī ēnas puses. Un, protams, senās baznīcas, kapellas, ciematiņi. Ieejot dažās no tām, bija jūtama tik neaprakstāma aura, senatnes, varenības un augstāku spēku sajūta. Pēc šī ceļa, visticamāk, mēs neviens vairs nebūsim tādi kā iepriekš. Katrs pats priekš sevis ir pieņēmis mācības un ir savā labākā versijā.

Spāņu valodā ‘camino’ nozīmē – ceļš.

Ceļinieku valodā vārds ceļš nav lietvārds. Ceļš ir darbības vārds.

Santjago ceļš (Camino de Santiago) ir viens no populārākajiem svētceļnieku maršrutiem pasaulē. Šī ceļa galamērķis ir Sv. Jēkaba katedrāle, kura atrodas Spānijas ziemeļu pilsētā Santiago de Compostela. Ļaudis šo ceļu veic kājām. Mēdz teikt, ka šī ceļa noiešana ir katra cilvēka individuāls izziņas, piedošanas vai veltījuma ceļš.