Garīgi atpalikušais Gunča.

Lasot te dažu labu eksemplāru, atmiņās ataust prāta apdalīts cilvēcņš, kurš dzīvoja mūsu pilsētā.Tas bija senajos PSRS laikos, kad biju vēl bērns .Viņu neviens neaiztika, jo bijām pie viņa pieraduši.Parasti viņš diedelēja baltās kapeikas, un bija ļoti dusmīgs, ja kāds atļāvās, vienalga cik, iesmērēt viņam melnās kapeikas.Tās tika izsvaidītas pa asfaltu.Un ja viņam bija slikts gartāvoklis, tad garām ejošās sievietes varēja dzirdēt, kā nopakaļus, kāds iesaucas, raustītā valodā M---a----u----k---a----s.Neviena nedusmojās, bet tikai pasmaidīja.Nu ko paņemsi no Dieva apdalīta cilvēciņa.Kad viņš nomira, bija pat jocīgi, ka nestāv vairs pie veikala, prasot baltās kapeiciņas.

Ja ar kādu saskatāt līdzību, neesmu vainīga.Tikai bērnības atmiņas.