Pīlādžogas.

Es stāvu parka vidū un skatos uz pīlādzi.

Tik spilgtas ir pīlādžogas, bet pašreiz viņas vēl ir rūgtas.

Pīlādžogas jāizgaršo pēc pirmā riktīgā sala, tad tās liksies saldas un negaidīti....mīļas.

Pīlādžogas kā cilvēka dzīve:bieži pēc salnām un slapjdraņķa nāk kaut kas neizsakāmi mīļš un negaidīts.

Tu satver šo brīnumu un gribi ticēt , ka pīlādžogas nebūs nekad vairs rūgtas.

Bieži tie ir maldi, bet saldi maldi.