Mīlestība līdz mūža galam.

Tāda mīlestība uz mūžu jau nemaz nevar būt, man uzrakstīja kāds pielūdzējs. Precīzāk sakot manas fotogrāfijas pielūdzējs, jo dzīvē neesam tikušies.

Protams, ka saņēmu jau divus aicinājumus pusnaktī braukt pie viņa uz citu pilsetu pamīlēties. Es izlēmu nebraukt.

Bet stāsts par mīlestību. Vai tiešām pārim nav iespējama mīlestība līdz mūža galam? Un kas tad ir mīlestība?

Rakstot viņam watsapp atbildi arī pašai radās savā skaidrība. Patiesībā man nav pieredze uz mīlestību līdz mūža galam. Es vēl mācos saprast sevi un saprast vīrieti. Ticu, ka zinot vīriešu un sieviešu psiholoģiskās atšķirības man būs iespēja kļūt adekvatai un izveidot pāru attiecības ar mīlestību līdz mūža galam.

Un protams ir variants saīsināt laiku kā Romeo un Džuljeta.

Es tā negribu.

Tātad manas šī brīža fantāzija par mīlestību ir šāda: sākumā pārim ir draudzība un kopīgas intereses. Abiem savā starpā ir interesanti arī bez seksa. Un tad drīkst šo foršo sajūtu papildināt ar kaisli. Ar ķermeņu sajušanu, piedzīvošanu, izpēti un baudīšanu. Ar mīlēšanos, kas nākotnē uz priekšu kļūst aizvien piepildītāka, spēcīgāka un interesantāka. Šīs abas daļas turpmāko dzīvi ir vērts pilnveidot. Vienā teikumā sakot: Augt kopā.

Priecāšos par tavu viedokli, jo kā jau teicu es vēl neesmu mācējusi šo radīt. Es vēl mācos.