Veltījums

Saule, ak, saule mana mīļā,
pasaulē bez Tevis pārāk kluss,
Dvēseli un sirdi, grauž man tas,
Un skumjas pārņem manu prātu....

Bez Tevis jūtos, pamatīgi, izslāpis
Un sausums dedzinošs māc mani,
Vēlos reizīti vēl tikai vienu..
Satikt Tevi, apskaut, samīļot.

Bet nedzirdu es it nekā vairs...
Šo pasauli ir pārņēmis klusums nomācoš....

Tik reizi, vienu mīļu reizi, lūdzu Es...
Satikt Tevi, apskaut, samīļot...

Un pēkšņi, kaut kas ir mainījies, Es jūtu!
Vakars pienācis tik drīz...
Nedzirdu un neredzu es it ne kā...
Tikai jūtū siltumu sev apkārt...
Va tā tiešām būtu TU?

Un aizdegoties šķiltavai, no liesmas redzu..
Redzu sev zināmo un mīļo Tevi...
Jūtu tavu maigo apskāvienu blakus..

Es zinu.. Tiklīdz cigarete beigsies..
Širties mums nāksies pavisam..
Un nebūs vairs pasaka.. tik mirāža..
Un pēdējo dūmū aromāts no tevis...

Es neaizmirsīšu to it nekad...
Mūžīgi Tavs pasauku tēls...