nepilnīga pasaka

Kamēr atvēru logu, visas domas par rakstāmo tu tū.Kaut kas bija, bet mazbērni grābstās ap kājām, grib spēlēties.Nosita domas no kursa galīgi.Mazbērniem jau sen vairs nevajadzētu zem galda rāpot, pārāk gadīgi.17 un 13 veci. A šie rāpo, sapīpējušies, vai?Nevaru vairs savu domu atrast, iešu iedzert.Gribēju vienreiz kaut ko mīļu ierakstīt..

Izrādās, tie nav mani mazbērni.nav tas mans guļamalds.neinu pat virzienu, kur pačurāt.Laba nedēļas nogalinātāja.

Pirmā, kura stādījās priekšā, kura mani modina, bija sievasmāte.Zinu, sen jau viņas nav, tik un tā apkampu.Kā anakonda zuti.

Pēcāk man piedāvāja aliņu.Vienu izdzēru, bet no otra atteicos, m jo jāsēž pie stūres.Brauks sieva.Vienkārši komentēs, kā..

Izrādās, esmu biis bez sievas.ko nu?