Jaunais gads

Ar košiem uguņiem un klusām sveču liesmām,
ar vīniem dzirkstošiem un skaistām ziemas dziesmām
gads vecais aizgājis un jauns ir atkal nācis –
ir cilvēks jaunas dzīves takas iemīt sācis

Varbūt kāds gaida to, ka tas mums nesīs prieku;
varbūt kāds padomā par kādu bēdu lieku;
ka kaut kas mainīsies – tā varbūt daudziem šķita –
kā vienmēr nebūs vairs un pasaule būs cita

Bet joprojām zilas debesis un jūrā viļņi veļas,
tāpat kā vienmēr atkal rītos saule ceļas,
joprojām ikdienā mēs savus rūpju ceļus skrejam,
joprojām piedzimstam un kapu kalnā ejam

Tik gudrs prāts, kad visi svētki beidzas,
uz savu dzīves taku atskatīties steidzas –
vai viss, kas dzīvē veikts, ar mīlestību mērots,
jeb tikai barā iets un vienaldzībā vērots.

(c) Gaigaļu Jānis