Biedri...un partijas kritika.

Labdien, labvakar, labritin no ritin, sirdi tuvie, un reizē tik tālie.biedri HoHo , " pasaku pasaules " lidzatkarigie tautiesi - pasažieri.

Ij mācās man pārdomas...kāpēc, kāpēc skaista sestdienas rītā..kāpēc nevar kā " visi " ( nekad neesmu īsti izpratis šo sabiedrība populāro, bieži lietoto jēdzienu ) kaut kur skriet, tuvējā ciema ezera peldinat savu miesu vēsajos ezera ūdeņos, protestējot pret valdošo kovidismu alkogolizeties, saruna pie 1 l tilpuma snaps ( ņem snaps cik gribi, allaž pietruksies ) un nebeidzamu diskutēt par Vanckaru un AntiVanckaru lomu sabiedrībā..prāts kustas partijas kritikas virzienā...ko tur....vecums nenāk viens.

Jūsu radikal-liberalais, uzticamais partijas biedrs, tautā iemīļotais, cenzūras vajātais poets Savā Vaļā Nieks, no elitāra Magones dzejdaru kluba.

Ko par šo nokautu mums vēsta Leonīds Iljics Brežņevs.

Lūk īss dialogs, kas norisinājās 1947 gada UK ( laikam United Kingdom ) P Zaporožjes apgabala komitejas 16ta plēnuma.Debates runāja A.Zilalo, Kirova rūpnīcas partijas organizācijas sekretārs un...atļāvās ko tādu ! kā man bija jāiejaucas. ( Tas " MAN " laikam tolaik bija Dieva vietā )

Biedrs Zilalo.....Diemžēl mūsu rūpnīca, ir arī biedri, kas PARAK DAUDZ KRITIZE ( izcelums mans ). Tā piemēram mehāniskā ceha vadītājs, biedrs Zaicevs.

Biedrs Brežņevs.....Un ko jūs jūs, vai apspriezat ?

Biedrs Zilalo.....Ne. Bet arī viņiem jābūt daudz paskritiskakiem.

Biedrs Brežņevs.....Tātad jūs gribat lai kritizētu tikai sevi, bet jūs nedrīkst ( zālē troksnis )

Biedrs Zilalo.....Kritika un paskritika bez šaubām ir laba lieta, taču nedrīkst kritizēt lai brauktu vadības autoritāti.

Biedrs Brežņevs.....Tomēr īsti nav skaidrs jūsu teiktais...kaut kā miglainu.

Biedrs Zilalo.....Es runāju par to ka atsevišķi biedri neizprot partijas disciplīnu, un partijas ētiku. Jāstrādā ir pašam, un jāceļ savā iekšējā disciplīna.

Biedrs Brežņevs.....Bet ja ir strīdniekus, vai par to ir vērts runāt partijas plēnuma. Kildnieki ir visur, bet pēc dzirdētā..jūsu rūpnīca to ir vairāk. ( Zāle smiekli )

Biedrs Zilalo.....Ja, bet bet viņu vietā ir ārkārtīgi vāja mūsu rūpnīca.

Biedrs Brežņevs.....Cik es saprotu visvājākā vieta jūsu rūpnīca - tā ir kritika. No tās nav jābaidās, ja kritika nozīmē arī CIENU PRET CILVEKU.

Pret kritikas apspiedējiem apgabala komitejas attieksme bija pilnīgi skaidra, un tā izpaudās bez aplinkiem, bez personu šķirošanas. No otras puses, lasīt šīs stenogrammas, pamanīju cik bieži kritizējot no tribīnes cilvēku, turpat arī uzsvēru, kā cieņu viņu kā cilvēku, partijas darbinieku, sociālisma cēlāju. To pateikt dažkārt ir ļoti nepieciešams.

Arī es kad iznāk pabūt dzimtajā pusē, nevis tikai priecājos par Dņepras skaistumu, bet arī atceros: šo ceļu, šo kultūras pilī ceļš mans laikā, un šīs rūpnīcas, šahtas, elektrostacijas, šis pilsētu ielās un kolhoza ciemati - tajos ir liela daļa mana darba, manu domu, mana satraukuma, un daudz bezmiega maksu daļiņu...

Grāmatas beigās, lpp.96. Turpinājums nesējos.

Za pobedu, Za ljubovj, Za nasih prekrasnih zenscin tovarisci.