PriekšlikumsNesaprotu es tās šolaiku sievietes, nesaprotu. Es – pats visu veco vellu vecais vells – vairs ne vella nesaprotu no šolaiku sievietēm. Mūžā nebūtu iedomājies, ka tādi laiki arī var pienākt. Tīri vai kauns bija vakar iet un atzīties kaimiņam Dieviņtēvam. Pats vecais jau ir tīri tāds neko – sakarīgs vecis, bet tā viņa sieva gan mīl pārlieku daudz tērgāt. Tā visa pura mala jau pārdesmit gadus zina, kas kurā brīdī vecam kaimiņpapam stāv vai nestāv. Pašai kaimiņienei ar, jāsaka, pupu gali stāv tā kā tādi pusnaktī goda sardzē pie mana akača ar vējlukturiem nolikti vella bērni. Sen neviens tādu prieciņu nav sagādājis, bet tas jau neliedz atcerēties. Vakar tieši tādēļ arī gāju pie nāburgtēva, lai varētu šo un to atcerēties. Kā kādreiz āžus dīrājām kopā un meitās gājām, kamēr neapprecējāmies. Redz, Dieviņam tāda dikti jiftīga tā sieva pagadījās. Nu tik jiftīga, ka arī, jāsaka, visai Purmalai ir, ko pasmieties. Laikam jau taisni aiz sava jiftīguma arī sāka izplatīt ziņas, ka vecam kaimiņam ar stāvēšanu vairs viss nav tā, kā būtu jābūt nostādītam. Viņas izpratnē labāk, lai visa pilsēta smejas, nevis ļaut, lai šamam kāda brūtele kārtos kaklā. Man tādu klapatu, par laimi nav. Toties ir pavisam jancīgi palicis ar to saprašanu. Redz, vakar pat. Atnāca viena paragana, jauniņā, tikai nesen ieklīda mūsu purā. Un stāsta, ka bīšais vīrs viņu neliekot mierā. Vai pilnas ausis piedziedāja. Cik sapratu, i savulaik priekšas puļķi ar varu viņā iekšā bakstījis, i reiz pa reizei ar dūri palīdzējis, lai saprātīgāka paliekot. Redz, tādas lietas es nekad neesmu varējis saprast. Ja nepatīc tu tai vellatai, tad ņem, meklē citu. Kāpēc tur ar varu ko makarēt vai ar dūri ko mēģināt labot. Tā arī šamējai teicu un lūdzu, lai iet atpakaļ savā atvarā, ko nesen šai ierādīju, sust. Bet kad jamā vēl ne vella nelikās mierā, tā arī noprasīju, ko ta šī grib, un piedāvājos ņemt un to viņas bīšo nozūmēt. Un ta nu sākās kliegšana un brēkšana, ka es irot nevis kārtīgs vecais vells, bet viens vella slepkavnieks. Visa Purmala saskrēja skatīties, kas tad tur īsti gadījies. Es tur pa maliņu klusiņām aizgāju pie kaimiņpapa mierīgi iedzert pa miestiņam, kamēr viss norimst. Tā arī neesmu sapratis, kas viņai lēcās uz tik, manuprāt, sakarīgu vella priekšlikumu. |