ārzemnieki un rasisms

Šodien tantei bantei radās jauns dienasgrāmatas cienīgs notikums - mani apvainoja rasismā! Jo tālāk, jo trakāk mūsdienu pasaulē

Īsumā ... instagramm atraksta kaut kāds nenosakāmas izcelsmes un vecuma vīrietis, protams, kārtējo reizi slavēja, cik es jauna un skaista. Mācoties vienā Latvijas augstkolā. Gribot satikties un iedzert kafiju.

Parasti šādiem instagramm mazgadīgajiem (viņi visi ir krietni jaunāki par mani) kavalieriem mana atbilde ir viena, esmu tante gados un turklāt vīrs nelaiž mani satikties ar visādiem nezināmiem cilvēkiem un dzert kafiju.

Un tad nu sākās ... kādi mēs Latvijas iedzīvotāji esam aizspriedumaini un rasisti. No vienas puses saprotu, ka aizvainots vīriešu ego, liek teikt šādus vārdus. Bet no otras puses mani aizskāra šāds apvainojums, ka mēs esam visi rasisti. Sāku pārskatīt savus draugus un paziņas, un paziņu paziņas, atrodot gan ēģiptiešus, gan peruāņus, indieti, sīrieti, afganistānieti šo skaitā. Reiz mācījos arābu valodu un pasniedzējs ēģiptietis bija ļoti foršs, ļoti daudz ko stāstīja par savu kultūru. Pie manis ir mācījušies arī daži cittautieši, nekad nav bijis tas, ko sauc par aizspriedumiem vai rasismu.

Jā, ir valodas barjera un nācās runāt par vairākās svešvalodās vienlaicīgi, lai varētu domu izteikt tā, lai otrs saprot. Bet tas ir sīkums, un pārvarama grūtība.

Bet tiem, kuriem jūs atsakāt, randiņu un ..., jūs vienmēr būsiet rasists.