dzimdienis

Sievai vakar bija dzimdienis.Iedzērām, uzkodām, pačalojām.

Čaloja viņa.Pārsvarā pa telefonu.Man vēl čalojamais nebija ierubījies.Nu, protams, spindzelei vajag pompu un atrakcijas.Kā nekā tikai četrus gadus vecāka par manīm.Tas tikai sākumā ka meitieši attīstoties ātrāk, lai saprastu, ka bučas noved pie pišas, piša pie bērniem...Un pie visai sūdīgas dzīves.Galvenais, ka neviena māte nav iemācījusi vardīti bučot.Ne jau prinča meklējumos, bet tā, lai dabu mīlētu.

Stāstīja cik labs reizēm esmu bijis, cik sūdīgs citreiz.Labi, ka virtuvē ir TV.Skatījos kautkādu pārraidi un biju ieslēdzis galvas mājinātāju.It kā uzklausīju un atbildēju reizē.Īstenībā ne īsti filmu, ne īsti viņu neielobīju.Jutos vienkārši ērti.Un sievietei ir vajadzīgs blakus kāds kas uzklausa.Pat, ja tikai māj ar galvu.

Un sieviete ir laimīga.Savus labākos gadus viņš atdeva viņai.Nu, varbūt vēl dažām nenoskaidrotajām..Bet tagad, kad jau sūdīgi stāv un ir sākušās veselības problēmas ar muguru un kājām, pieder tikai viņai.

Sieva aizrautīgi stāstīja, cik sarežģītā veidā nonāca līdz tikšanos ar mani.Klausījos, māju galvu, un domāju - kā man toreiz pišt gribulis bij.Nē, nu līdz tam, ka varētu siltu sūdu no ceļa apmales grāvī iepipelēt vēl nebija, bet tuvu tam.

Pēc 27 kopā nodzīvotiem gadiem saprotu, ka bez viņas būtu citādi.Citādi visādā ziņā.Visu jaudu toreiz izlikām ballēs, skandālos un seksā.Toties tas ir bijis ļoti ugunīgi pavadīts laiks.Laikam esmu laimīgs..