Kā fotogrāfs devās sievu lūkoties (2.TURPINĀJUMS)

Pēc dažām dienām Spicā kungs vēlreiz uzzvanīja Šmigas lāsei, bet atbildot viņa knapi vervelēja. Lāse kopš izbraukuma mežā kā uzkāpa uz korķa, tā kopš tās dienas nokāpt nevarēja, līdz ar to jautājums par viņas bildināšanu pagaidām tika noņemts no dienaskārtības. Fotogrāfs pāršķirstīja blociņu, meklēdams starp modelēm tās, kas bija brīvas sievietes. Uzdūrās uz Magnētiskās vētras. Spicā kungs zināja, ka fotografēt viņu var tikai no sāniem, jo šai modelei bija pagalam līkas kājas - nu tik līkas, ka fotogrāfs rāpus starp tām varētu izlīst pat ar spilveniem katrā padusē. Bet viņai bija daži lieli plusi. Pirmkārt, brīva, otrkārt, vismaz pārdesmit gadus jaunāka par viņu pašu un treškārt, neviens viņam tādu nenocels, jo uz līkām kājām krīt tikai nedaudzi. Bet vislielākais pluss pēc Spicā kunga domām bija tas, ka sievietes ar tādām kājām varētu būt labas jātnieces, un iztēlojoties tādu jātnieci gultā, fotogrāfam sacēlās....iekāre. Ne mirkli nešauboties, viņš sazvanīja Magnētisko vētru un norunāja randiņu, šoreiz pie upes kādā nomaļā vietā.

Kad Spicā kungs ieradās norunātajā vietā un laikā, modele viņu jau ar nepacietību gaidīja. Uzpucējusies, uzkrāsojusies un ar koši sarkanām basenēm lakādas somā. Dāma bija laba modele, jo, kas attiecas uz pozēšanu, darīja visu, ko fotogrāfs lika un pretī nerunāja. Kad fotosesija bija beigusies, Spicā kungs, nesteidzīgi izrunājot katru vārdu, pajautāja, vai viņa vēlētos stāties viņa sievas godā, uz ko Magnētiskā vētra, nepauzējot pajautāja: "Bet cik Tavā mājā istabas?" - "Četras", atbildēja Spicā kungs. "Tas der! ", viņa iesaucās, "jau svētdien es varētu pārvākties pie Tevis ar abiem puikām un tēvu, kas jau penDZijā, jo mēs esam saspiedušies divās nelielās istabās, kur mums ir par šauru! " Tādu sarunas ievirzi fotogrāfs nebija gaidījis. Pārvākties uzreiz, kad nemaz vēl nav atbrīvojusies viņa līdzšinējās sievas vieta, turklāt vēl četratā... Spicā kungs saprata, ka nonācis sprukās un jākratās vaļā no šī piedāvājuma. Viņš pastāstīja, ka patiesībā viņam jau IR sieva, turklāt paiešot vismaz daži gadiņi kamēr viņš izšķiršoties un tā... "Ko tad Tu mani te čakarē? Domā, ja man O veida kājas, tad visādi sirmi pļerzaki var mani čakarēt? Lika pagaidīt! Un tā kā vairāk nezvanītu un netraucētu mani ne ar kādiem piedāvājumiem, bet bildes atsūti uz e-pastu, mērkaķi! " Tad viņa mudīgi pārāva kājas, spogulī piekrāsoja lūpas un naski devās prom, neatskatīdamās. "Labi, ka tiku vaļā", nodomāja Spicā kungs, atviegloti nopūzdamies. "Vai tad pasaulē sieviešu trūkst, ka jāņem kāda, kurai piekabē vēl trīs ēdāji? Nē, tikai ne to! " Tad viņš sakrāmēja somā fotoaparātu un dažas citas lietas, kas izrādījās nevajadzīgas. Izšņauca degunu un gar upes krastu devās mājup. Pie savējās dzīvesbiedres, kuru plāns nomainīt pret citu, nebūt neizgaisa no fotogrāfa iedomu apvāršņiem.